pirmdiena, 2012. gada 30. janvāris

Tauta slēpos apkārt Alaukstam!

No slēpošanas apkārt Alaukstam šogad nespēs atturēt nekas!!!

2012.gada 4.februārī, pulksten 12.00, 
rīkojam zibakciju „Tauta slēpo apkārt Alaukstam”.

Pilnīgi nekomerciālā un brīvprātīgā akcija norisināsies Alauksta slēpojuma oriģinālajā, 15 km trasē. Pateicoties Jāņa Avena un brīvprātīgo palīgu atbalstam, trase būs sagatavota labā kvalitātē.
Ne pārbaudīt kādu vai izaicināt, bet baudīt Piebalgas pakalnu un sniegotā Alauksta lieliskos skatus, kuri, pateicoties vēsajam un saulainajam laikam, solās būt īpaši krāšņi. Uz to mēs aicinām ikvienu slēpotāju un ziemas prieku mīļotāju!
Pēc slēpošanas dzersim uz ugunskura vārītu tēju un ēdīsim līdzpaņemtās maizītes.

Sadarbībā ar muzeju apvienību „Orisāre”, katram akcijas dalībniekam būs iespēja noraudzīties uz skaisto Alauksta ezeru no Kārļa Skalbes „Saulrietu” mājas pakalna un piedalīties nelielā pārsteigumā, kas uzšķils dzīvības dzirksti ziemas miegā iegrimušajā muzejā.

Tauta noteikti slēpos apkārt Alaukstam. Nāc un slēpo arī Tu!













Slēpošanas tradīciju mīļotāju vārdā, 
Vivita un domubiedri



sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

Klusā daba ar kaķi

Sestdienas rīti mūsmājās ir klusie, mierīgie rīti, kad beidzot var ilgāk pagulšņāt, nav drudžainās steigas, pošot bērnus uz skolu un dārziņu. Rīti, kad, laiski staipoties, tev pēkšņi uz vēdera uzlec laimīgs, izgulējies un spēlēties sailgojies kaķēns, kurš brīžiem pārtop par lauvu, kas izaicinoši luncina asti, vai vāveri-kuplasti, kas spriņģo pa istabu brīnumainā ātrumā:) 

Kādudien man izdevās noķert brīnišķīgu mirkli, kad mūsu Keta spēlējās savā nodabā uz palodzes, aizslēpusies aiz žalūzijām. Sēdēju, vēroju viņu un manī ieplūda tāds pasakains miers, jo kaķis ir tik pašpietiekams, tik cēls un neatkarīgs, bet tajā pat laikā tik lielu mīļumu nesošs. Šādi mazi, bet skaisti mirkļi ir tie, kas patiešām iedvesmo, liekot saprast, ka laime ir mazās, pat smalkās detaļās, atliek tikai tās ieraudzīt un novērtēt.

                             
Skaistu, harmonisku un aktīvu šo dienu jums visiem vēlot,
Vivita


piektdiena, 2012. gada 27. janvāris

Dzīve kā Košums

Pirms gada Latviju pāršalca ziņa par Mārtiņa Freimaņa pēkšņo aiziešanu. Spilgti atceros to dienu, jo tas šķita tik netaisni, tik sāpīgi, tik ārkārtīgi smagi... iespējams, arī tādēļ, ka Mārtiņš bija mans vienaudzis, viens no mums. Tas lika apstāties un padomāt, ko es esmu paveikusi savos gados, ar ko es piepildu savu dzīvi? Vai paliek kaut kas vērtīgs? Man ir mana ģimene, mani bērni, mana mīlestība, ko viņiem dāvāju un ko saņemu pretī.

 Tās dienas žilbinošais skaistums tik asi un sāpīgi kontrastēja ar iekšējām sajūtām.
Ir pagājis tieši gads un Mārtiņš nav aizmirsts, viņa dziesmas joprojām skan radio un jauniešiem tās vēl arvien ir aktuālas. Vakardien bija Vecpiebalgas vidusskolas atskaites koncerts, kurā bija vairāki sirsnīgi priekšnesumi ar Mārtiņa Freimaņa dziesmām. Lai skan! 
                             
Paldies visiem par lieliskā gaisotnē pavadīto vakaru. Mūsu jauniešos ir spēks!

Vivita.

trešdiena, 2012. gada 25. janvāris

Pagalma hokeja kausa izcīņa


Uz acīm labāk pašam vienreiz nolikties,
ne Miķelīša piruetes simtreiz skatīties

Kopš bērnības skaidri zinām, ka labākā vieta hokeja spēlēšanai ir aizsalusi peļķe, notīrīts trotuārs vai, par šausmām visiem vecākiem, pat ielas braucamā daļa.
Draugi + sārti vaigi + slidas, nūja un ripa – šī laimes formula joprojām ir dzīva, neskatoties uz vispārējo internetizāciju, urbanizāciju un kopprodukta pieaugumu.

Lai draudzīgā un jautrā atmosfērā pavadītu skaistu ziemas dienu, 

2012.gada 29.janvārī mēs rīkojam 
1.Vecpiebalgas pagalma hokeja kausa izcīņu.

Norise vieta: Vecpiebalgas novada Meirēni, Dārziņu mājas pagalms

Sacensību formāts: Spēles norisinās vienā laukumā (izmēri apmēram 23x15 metri). Katrai spēlei ir divi puslaiki, kuru ilgumu noteiksim, ņemot vērā kopējo dalībnieku skaitu. Komandai uz laukuma vienlaicīgi ir trīs laukuma spēlētāji. Dalībai turnīrā var pieteikties gan komandas, gan individuāli spēlētāji, kuri bez liekām ceremonijām uz vietas tiks nodraftēti. Dalība sacensībās ir bezmaksas.

Dalībnieki : visi hokeja mīļotāji neatkarīgi no vecuma un dzimuma.

Inventārs : Slidas un hokeja nūja.

Noteikumi : Draudzīga spēkošanās ar mērķi netraumēt sevi un citus. Detalizēti spēles noteikumi būs pieejami sacensību vietā.

Programma :
10:30 Ierašanās, iesildīšanās, izloze
11:00 Karoga pacelšana, svinīgais iemetiens
11:11 Turnīra izspēles uzsākšana

Spēļu pārtraukumos – daiļslidošanas paraugdemonstrējumi un vienkārša tautas slidošana

16:16 līdz pagurumam – Fināli, visu zvaigžņu spēle, kā arī ātruma, veiklības un precizitātes konkursi prožektoru gaismā.

Visu dienu nodrošināsim jautru mūziku, zupas vārīšanu, desu, kartupeļu cepšanu un notiesāšanu.

Pieteikšanās no 25.janvāra līdz 29.janvāra rītam komentāru sadaļā, twitter.com, draugiem.lv vai pa e-pastu locmele.vivita@gmail.com

Aicinām visus- gan slidotpratējus, gan vienkārši atbalstītājus un līdzjutējus! 
Uz tikšanos hokeja laukumā!
Vivita

otrdiena, 2012. gada 24. janvāris

Būt vai nebūt tradicionālajam slēpojumam "Apkārt Alaukstam"?

Tāds ir šīsdienas aktuālākais jautājums visiem slēpotājiem un ziemas prieku cienītājiem. Esam saņēmuši sašutuma un izbrīna pilnus zvanus no saviem draugiem, kaislīgiem slēpotājiem un ikgadējiem Apkārt Alaukstam dalībniekiem. Tādēļ Gudrā Takša ekspedīcija devās noskaidrot, kādi ir apstākļi ezera krastā. Atbildes uz visiem jautājumiem - mūsu sagatavotajā sižetā.

                                          


Šeit var kavēties patīkamās atmiņās par 2011. gada slēpojumu.



Apkārt Alaukstam 2010.
                                 
                                
Jauku jums visiem šo vakaru un cerēsim, ka tradicionālais slēpojums tomēr šogad notiks, par spīti visam! Vēl ir laiks!


Visu slēpotāju vārdā,
Vivita

pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

Juhū, ziema ir sākusies pa īstam!!!

Mīļie draugi! 
Ziema nu reiz patiešām ir klāt, visā savā krāšņumā! 
Ar to es domāju - ir brīnums noticis, un slidotava Vecpiebalgā ir atklāta! Jau bija šaubas, vai šogad dabas māte šo prieku nebūs liegusi, bet nē, tomēr apžēlojās par mums, slidošanas atkarīgajiem.

Visu pagājušo nedēļu slidotavas galvenās rokas un sirds - Mārcis - cīnījās ar apstākļiem, kas nebūt nebija labvēlīgi ledus liešanai. Tad uzsniga dziļš sniegs, aizsala ūdenstornis, neveidojās ledus kārta utml... tomēr, par spīti visam, pēc ilgām un, patiešām, milzīgām pūlēm, "arēna Vecpiebalga" ir gatava un tā vien aicina visus slidotgribētājus uz slidām!

Mazliet no slidotavas vēstures.
Pirmā slidotava mums tapa pirms 3 gadiem un toreiz to izmantojām vien paši un tuvākie draugi. Otrais gads uz ledus pulcēja krietni kuplāku pulciņu bērnu, jauniešu un pieaugušo. Sezona ilga no 22.decembra - 8.martam. Pavisam uz mūsu ledus laukuma pabijuši vairāk nekā 35 slidotāji, no tiem - 8 meitenes, pārējie - puiši. Meitenes, šogad sasparojamies!!!! Gribu izteikt īpašu pateicību Kitijai. Meitenei, kura tik aktīvi un izcili spēlēja hokeju, ka bija īsts bieds un konkurents jebkuram, kas stājās viņas ceļā! Tā tik turpināt! Viņa man tik ļoti atgādināja mani bērnībā - ar īstu hokeja mīlestību un azartu!!!;) Jaunākajai slidotājai Zanītei bija 3 gadi, vecākajam - nedaudz virs 40. 

Pateicoties uzstādītajam apgaismojumam, spēles notika līdz pat vēlam vakaram. Brīvdienās sastāvs papildinājās ar meistarīgiem spēlētājiem no Cēsīm, Rīgas, Ikšķiles, Madonas un tepat no Vecpiebalgas centra. Sezonas laikā, ļoti spraigās un emocijām bagātās spēlēs tika gūti apmēram 500-1000 vārti (nu kurš gan to spēj saskaitīt!), iegūti vairāki viegli savainojumi- zila acs, sasistas ribas, elkoņi, lūpas, par ceļgaliem nemaz nerunāsim8).

Neiztika arī bez smieklīgiem kautiņiem, emociju uzplūdā salauztām nūjām un, protams, izciliem, brīžiem pat neiespējamiem vārtu guvumiem! Sagatavojot laukumu, tika pārcilāti vairāki tūkstoši kilogramu sniega, iegūta stingra vēdera presīte, uzkačāti roku un kāju muskuļi, kā arī uzlabots organisma fiziskais un emocionālais stāvoklis! Un, pilnīgi noteikti, ļoti, ļoti uzlabotas slidošanas un hokeja spēlēšanas prasmes. 

Mīļie draugi! Aicinu visus slidot gribētājus uz mūsu slidotavu Vecpiebalgas pagasta Meirēnos, Dārziņu mājas pagalmā. Būsiet mīļi gaidīti! Vietas pietiks gan daiļslidotājām/iem, gan hokeja spēlētājiem, gan karstasinīgiem atbalstītājiem.  
P.s. Ieeja bez maksas!
    
Lūk, video uzaicinājums!                                             

                                      

Uz tikšanos laukumā!

ceturtdiena, 2012. gada 19. janvāris

Sveiki!

Mani sauc Vivita un šis blogs būs mans stāsts, manu sajūtu pieraksts par dzīvi Piebalgas pusē pie Alauksta. Par cilvēkiem, kas man visapkārt, par vietām, lietām un darbiem, kas mani patiesi iedvesmo. Stāstīšu par savu ģimeni, draugiem, par ikdienas un svētku notikumiem. Dalīšos savā pieredzē un, cerams, iedvesmošu arī kādu no jums. 

Alauksta ezers 01.01.2012.


Mūsu ģimenes saikne ar Vecpiebalgu aizsākās pirms 11 gadiem, kad sajutām nepieciešamību pēc "sava kaktiņa, sava stūrīša zemes", kur ģimenei un radiem pulcēties gan svētkos, gan brīvos brīžos. 




Radās tāda kā misijas apziņa - sakopt kādu vietu Latvijā, apdzīvot to un padarīt par savu Īpašo. Meklējumi mūs atveda uz Piebalgu. 


Pirms 3 gadiem visa ģimene iemainījām Rīgas kņadu pret Vecpiebalgas mieru. Pavisam. Bet, kā tautā mēļo, ir nepieciešams nodzīvot te vairākas paaudzes, lai tevi uzskatītu par īstenu piebaldzēnu.


Piebalga ir vieta ar vēsturi, ar zināmu auru un nostāstiem. Daudzi lepnie piebaldzēni jau sen tikuši tālāk par sava novada robežām un kļuvuši slaveni pat ārpus Latvijas.


Bērnu austie darbiņi uz Vēveru mājas sienas
Tepat mums kaimiņos ir Kārļa Skalbes mājas. Ļoti vienkārša, bet skaista, mierpilna un iedvesmojoša vieta. Mazliet netālāk - mūsu ģimenes visiemīļotākā vieta - brīvdabas muzeja filiāle Vēveri, Emīla Dārziņa Jāņaskola, brāļu Kaudzīšu mājas Kalna Kaibēni. Vietas ar TĀDU vēsturi un noskaņu. Par katru no tām ik pa laikam pastāstīšu un dalīšos savās sajūtās.

Vēveru dzirnavas.


Interese par mūziku, kopīga muzicēšana un dziedāšana ģimenes un draugu lokā ir neatņemama mūsu dzīves daļa. Es spēlēju flautu un stabuli, mans vīrs ir cilvēks - orķestris. Viņš spēlē gandrīz jebko. Bet pirmkārt, akordeonu un tā patiesi skaisti! Nav iedomājama neviena radu vai draugu sanākšana un danči bez viņa muzikālā pavadījuma.



Mums ir padomā atjaunot vairākus mūsu ģimenes īpašumā esošus tautas instrumentus, kurus sagrauzis laika zobs. Par to, kā mums veiksies, stāstīšu turpmāk.


 


Vēlos pateikt lielu paldies savai draudzenei Inesei no Gadalaiku Skices, kura mani visa iepriekšējā gada garumā ik pa laikam tirdīja ar jautājumu- kad Tev būs savs blogs? Tev būtu ko rādīt un stāstīt. Nu lūk, te viņš ir, ilgi briedis, nu beidzot nodots jūsu rokās.


 Uz drīzu tikšanos!