pirmdiena, 2012. gada 27. augusts

Kas tur rīb,kas tur šķind?!

Tie esam mēs, ar saviem jaunajiem, lieliskajiem instrumentiem! Nesen viesojāmies pie muzikanta, tautas instrumentu meistara un arī Saeimas deputāta Gunāra Igauņa Gaigalavā, lai atjaunotu savu padilušo grabuļu un klabuļu klāstu. Pirmā ciemošanās - viņa Mūzikas instrumentu muzejā.


Te var aplūkot senlaicīgus akordeonus, ermoņikas, cītaras, kokles.  Par katru no instrumentiem Gunāram Igaunim ir savs stāsts un viņš neliek garlaikoties. Visiem ciemiņiem tiek iedalīts kāds grabināmais, mazliet zinošākie tiek likti pie cītaras un cimbalas un, aiziet, jestrā kopmuzicēšana! 


Vai zināt, ar ko atšķiras akordeons no ermoņikām? Pareizi! Ermoņikām abās pusēs ir tādas kā podziņas vai taustiņi, bet akordeonam - vienā pusē taustiņi, otrā - akordu pogas.

Šī ir īpaša cītara, jo nākusi no Piebalgas, ar visai interesantu dzīves stāstu. Instruments piederējis Pietuka Krustiņa māsas vīram, kurš bijis traks muzikants. Traks tādā nozīmē, ka neko citu nedarīja, kā tikai spēlēja cītaru. Pat siena pļaušanas talkās, kad bez talciniekiem siena vālā stājās arī muzikanta sieva, viņš stāvējis lauka malā un spēlējis cītaru... 

Un te redzams mūsu instrumentu groza papildinājums no Gunāra Igauņa darbnīcas Baltharmonia. Ar šiem un citiem brīnišķīgajiem instrumentiem iepazināmies jau pirms vairākiem gadiem, kopā ar dēlu apmeklējot mūzikas studiju Orff.

Šī gan ir viena varena trokšņa taisāmā ierīce, ar tādu tik, prom, uz kādām sporta sacensībām! Bet maigākas rokas prot izvilināt visai glītu, pat patīkamu tarkšķi:)
Šie ir ļoti patīkami ritma klabināmie, it kā tālumā zirdziņš skrietu.


Mani vienmēr ir mulsinājis šī instrumenta nosaukums Velna bunga. Kā paskaidroja Gunārs Igaunis, parasti to gatavo no līka pīlādža zara, kuram piestiprina dažādas metāla plāksnītes, zvaniņus, lai aizbaidītu nelabos. Šis jau ir īsts mākslas darbs.
                             
Un te arī mūsu ansambļa "ritma mašīna", kuras savaldīšanu ar lielu  prieku uzņēmies mūsu dēls Linards.  Lai labi rīb!

Šis grabināmais nesen atceļojis no Krētas, skan ļoti maigi un glīti.
Esot teiciens, ka akordeons ir puse no lauku kapellas. Tad nu mēs ar lielu nepacietību gaidām septembra vidu, kad mūsu ģimenei pievienosies kapellas otra puse - īpaši mums gatavota cītara. 
Gaidām draugus, lai kopīgi ieskandinātu septembri! 

trešdiena, 2012. gada 22. augusts

Blogballes meitenes vietējā presē!!!

Ir pagājis jau krietns laiks kopš lielā tirgus "Izvēlies Piebalgu", bet tikai šodien Cēsu rajona avīzē "Druva" ievēroju reportāžu. Liels bija mans prieks un izbrīns kā galveno, tirgu raksturojošo bildi, redzēt ar mums - blogsaieta meitenēm (un zēniem). Nu vai nav feini!
                   
                               

Vesels gads ražīga darba priekšā, lai nākamajā tirgū mēs visas startētu vēl košāk un jautrāk!
Veiksmīgu darbošanos!

ceturtdiena, 2012. gada 16. augusts

No Lubāna ezera līdz svētbrīdim Aglonā

Vai nav dīvaini, esmu nodzīvojusi 18 gadus Madonas rajonā un nekad tā arī nebiju aizbraukusi līdz lielākajam Latvijas ezeram - Lubānam, kas atrodas uz Madonas un Rēzeknes novadu robežas. Šonedēļ tas beidzot notika!
Vienā ceļa pusē - milzīgais ezers, otrā - dambis, kas izskatās kā pavasaros pārplūdušas pļavas. Pa vidu - apkārtējā vidē mazliet neiederīgs, glauns ūdenstūrisma centrs, tenisa korti, volejbola un bērnu rotaļu laukumi. 


Skats no torņa paveras varen plašs...

Neesam lieli putnu pazinēji, tomēr saskatījām gulbjus, baltos gārņus, jūraskraukli, bezdelīgas un vairākus barus ar mazmazītiņiem putniņiem.
 Lai arī laikapstākļi nebūt mūs nelutina (spēcīgs vējš un sīks lietutiņš), uz laipiņas uzrīkojam nelielu pikniku.
Vienīgo nojumīti ieņēmušas 2 franču ģimenes, ar kurām mēs draudzīgi sasmaidāmies un veltām laipnu "Bonjour!" (par ko viņi ir manāmi iepriecināti).

Mazliet iestiprinājušies, turpinām ceļu uz Rēzekni. Pirmais darbiņš  šai pilsētā - uzkāpt pilskalnā. Mums tas izdodas visai raiti, bet dažiem ceļabiedriem gan tas varētu būt pasākums uz vairākām dienām:)


                           

No augšas paveras skats uz Jēzus Sirds katedrāli.
No kādreizējās pils palicis vien mazs fragments, tomēr gana glīts vēl arvien.
  Tālāk ceļš ved uz Maltu. Žēl gan, ka laikapstākļi šeit bija tādi, kā Dienvideiropas vārda māsai ziemā:) Cerēju kaut uz mirkli izbaudīt īstu vasaru. 
                               
Klāt Aglona. Auto un cilvēku straume ir nerimstoša, jo 14.-15.augustā šeit ierodas katoļticīgie no daudzām, jo daudzām Latvijas un Eiropas pilsētām uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem.


Lai arī neesam katoļi un šobrīd aktīvi baznīcā gājēji, nevar palikt vienaldzīgs no Aglonas bazilika īpašās auras, kora dziedājumiem, daudzajiem apgarotajiem svētceļniekiem un ģimenēm ar bērniem... Tas viss rada svētsvinīgu noskaņu.
                                  

           

         

          






Īpašs mirklis - katram iedegt savu svecīti...

un kļūt par vienu no tūkstošiem mazajām gaismiņām Aglonā.


Emocionāli Spēcīgi un Svētīgi...

otrdiena, 2012. gada 14. augusts

Kad virtuālā pasaule kļūst reāla...

Viena izcili skaista nedēļa pagājusi! Ciemos uzņemti draugi no Igaunijas un Francijas, kopā ar mūsu sportistiem izcīnīta olimpiskā bronza un zelts, uz karstām oglēm apmeklēts Prāta Vētras koncerts olimpiskā čempiona pilsētā Valmierā. 
Bet nedēļas noslēgumā - brīnišķīga satikšanās Piebalgas Zosēnos - pie Laines jeb stāsts par to, kā virtuālā pasaule kļūst reāla, smejoša, dziedoša, kustīga un iedvesmojoša...  Pirmo reizi klātienē tikos ar meitenēm, kuru darbošanos jau ilgu laiku biju vērojusi vien virtuālajā pasaulē - blogzemē. Viņas visas ir patiesi lieliskas! Viņas šuj, ada, tamborē, vāc tējas, vāra sīrupus, taisa auskarus un brīnišķīgas kartiņas, eksperimentē, rada prieku - taustāmu un gaisā vibrējošu. 

Sestdiena, lielā tirgus diena Jaunpiebalgā. Slātava, Čangaliena, Lielpilsēta un vēl.. Blogpasaule satiekas pie viena krūma, atver čemodānus un tirgošanās iet vaļā. 

Auksti? Garlaicīgi? Nogurums? Lietus? Jūs izklaidēs īpaši šai dienai radies vokāli instrumentālais ansamblis "Blogeres&Co". Dziesmas, dejas, rotaļas - mūsu sfēra. Pirmais honorārs tiek rabarberu vīna tirgotājiem. Priekā! 

                                          

Šis ir specveltījums Griezei. No sirds.

Īsts tirgus nav iedomājams bez piparkūkām. Paldies, Mīļais. 
Vakars. Brīnumskaists, bezgala auksts sestdienas vakars Lielkrūzēs, Vislatvijas dziesminieku saietā. Dziesmas mijas ar dzeju, smiekli ar sajūsmas saucieniem, zvaigžņu lietus ar ugunskura dzirkstīm.


Raimonda Vazdika, Ilze Grunte un Ieva Pļavniece... šķiet, viņas īsti neatbilst dziesminieku garam, bet tieši viņas saņēma vislielākās ovācijas, dejotājus skatuves priekšā un nerimstošus aplausus. Mums patika! Diemžēl, pasākuma runas vīrs un  pārējie  dziesminieki bija citās domās... 
                                         

Maģiski skaists brīdis. Tiek aizdegtas ugunsskulptūras.

Iespaidīgi, krāšņi, spēcīgi...
                                           

Laine, vislielākais paldies Tev par ideju mūs visas apvienot, par tās īstenošanu, par to, ka mēs satikāmies. Kristīne, es skatos uz Tavām brīnišķīgajām kartiņām un sirds smaida... Madara, mīļš paldies Tev par skaisto, meitenīgo dāvaniņu manai Loretai. Meitenes, visas visas, Paldies jums par šo kopābūšanu. Ir tik silti... 

piektdiena, 2012. gada 10. augusts

BRONZĀĀĀĀ!

Mīļie draugi un draudzenes! Jau divas nedēļas esmu līdz ausīm iekšā olimpiskajās noskaņās! Kopā ar mūsu sportistiem lecu tālumā, skrienu, vingroju, metu šķēpu, spēlēju volejbolu un minu pedāļus. Šodien beidzot varu atviegloti uzelpot - medaļa - mums visiem ir MEDAĻA, pat divas:) !!! 

Apsveicu visus no sirds! 

Sēžamies rīt (10.08.) uz saviem velo un kopā sparīgi minam pedāļus par vēl kādu MEDAĻU!!! 

piektdiena, 2012. gada 3. augusts

Viņš un Viņa jeb Francijas noskaņas Cesvaines pilī

Pagājusī sestdiena bija brīnišķīgiem, muzikāliem notikumiem bagāta. Jau rakstīju par Mazajām Kalniņa dienām, kuras apmeklējām vakarā, bet pirms tam, sestdienas pēcpusdienā, baudījām skaistu franču mūziku Cesvaines pils dārzā "Divi Torņi".
Viņš un Viņa. Mūzikas caurvīts mīlas stāsts. Francūzis, multimākslinieks Fred Hormain un latviete, mana novadniece - madoniete - Ilze Lejiņa, dāmu saksofona kvarteta "n(ex)t" dibinātāja un arīdzan lieliska vijolniece. Nospiediet sarkano podziņu, pagrieziet skaļāk un dziediet līdzi! 

                                   
Vai arī jums atausa atmiņā saulainā bērnība/jaunība, kad šī dziesma bija populāra visā bijušajā Padomju savienībā? Man noteikti. Atceros, kā dziedāju līdzi pilnā balsī šiem puišiem, savā franču valodā, protams. Arī šoreiz visi mēģinājām, bet, diemžēl neko vairāk par comsi-comsa nemācējām. Domāju, ka lielai daļai latviešu franču valoda sākas un beidzas ar tādām frāzēm, kā "ezitīs it pa mežū" un "pasižū i pakurjū" :) 
Lai nu kā mums ar tām valodas zināšanām, turpinām baudīt mūziku, kuru saprotam arī bez vārdiem, un brīnišķīgo Cesvaines pili. Droši varu apgalvot, ka šī ir viena no skaistākajām un neparastākajām pilīm Latvijā. Kā raksta vēsturnieki, tā ir eklektisma mākslas šedevrs un viena spožākajiem 19.gs.2.puses arhitektūras sasniegumiem. Kopš 1919.gada šeit bija Cesvaines vidusskola, 2002.gadā pils jumtu nopostīja pamatīgs ugunsgrēks, bet nu pamazām pils tiek atjaunota un ir atvērta apskatei. 
P.S.Šīs bildes tapušas dažādās dienās, tādēļ tik atšķirīgi foni.



Turpinām klausīties brīnišķīgo franču mūziku un baudām Cesvaines pils skatus.
Aiziet, pils dziļumos. Jāatzīst, ka te nepieciešams milzīgs, pamatīgs remonts, bet spēju iztēloties, cik skaisti te kādreiz izskatījās un noteikti  kādreiz atkal izskatīsies...  



                     





                 


Paspokojamies pils bezgalīgajos pagrabos...
Un nu lielākais prieks, rāpties pils tornī, no kura paveras plašs skats uz apkārtni un stārķu ligzdu. 




Katrai pilij vajadzīga sava princese:)
Jau šodien, 3.augustā, Viņš un Viņa atkal stāstīs savu muzikālo mīlas stāstu, un Francijas elpa būs sajūtama Dailes teātra Epikūra dārzā. Ja esat Rīgā, uzburiet sev vienu vakaru franču gaumē. Būs patiesi skaisti! 

www.vinsunvina.lv