Novembris - mēnesis, par kuru no apkārtējiem dzirdēts tik daudz. Gada tumšākais, drūmākais, veļu laiks, mēnesis, kurš jāpārcieš līdz pirmajam sniegam...
Mūsmājās tieši pretēji - šis ir viens varen darbīgs, priecīgs un gaišiem notikumiem piepildīts laiks, kas vienmēr vainagojas ar draugu sanākšanu, sportošanu, kopīgu muzicēšanu un kādu izzinošu ekspedīciju.
Lāčplēša dienā pirmais darbiņš - ļoti patriotisks!
Ir katram roka jāpieliek...
...lai Latvijas karogs augšā tiek!
Arī kājas liekam lietā. Draudzības spēle minifutbolā.
Šoreiz, it kā ikdienišķs gājiens uz Alaukstu, pārvērtās par Lāčplēša dienas cienīgu ekspedīciju. Pastaiga pa lielceļu mūs neinteresē, izvēlamies pļavu, meža džungļus un sekojam mūsu mazās Gaujas tecējumam.
Pirmais šķērslis - mazs ūdenskritums
Nākamais - jau nopietnāks, katram sava pāri tikšanas metode.
Brīžiem cīnamies ar sevi un džungļiem, bet tālumā tikmēr nozib stirnu bariņš
Rūķīšu klātbūtni sajutām, viņu "soliņus" apskatījām, tomēr vaigā nevienu nesatikām.
Dodamies tālāk...
Mazā Gauja kļūst arvien lielāka un plašāka...
Līdz pārvēršas par bebru radītu dambi.
Šķiet, kāds ir paspēlējies ar akvareļiem...
Alauksts tuvojas...
Pirms tam gan jāuzvar vēl kādā cīņā...
Mazie Lāčplēši!
Kas gan tā par ekspedīciju bez jautrības... 
Kādā brīdī purva rūķi izjokoja gan Loretu, gan Džezmenu:)
Skudras nepadodas! Pūznis aug arvien lielāks!
Šis koks tiešām aizsedz skatu uz Alaukstu...
Mirklis meditatīva miera...
Un koncerts estrādē var sākties!
Kā dāvana svētkos - saulaina gaileņu puķe.
Vakarā svētku turpinājums - pulcējamies pie skolas.
Dziesmām skanot, nesam Gaismu cauri visai Vecpiebalgai
un godinām diženākos novadniekus.
Lukturīši, kas tika doti no rokas rokā 133 km garumā, uz brīdi izgaismoja arī Vecpiebalgas ielas un sirdis.
Ar dziesmām, sarunām un gardu putru, sildāmies pie ugunskura.
Paldies, mīļie vecpiebaldzēni, par silto uzņemšanu savā pulkā!
