otrdiena, 2015. gada 17. novembris

Mūsu dāvana Latvijai

Skaista mana Tēvu zeme, šoreiz 33.33 km garumā Emocijzīme wink
...velobraucēju čūska bija izstiepusies man svešajos Purvciema iekšpagalmu labirintos, kad pie sāniem, kā no zemes, negaidīti iznira līdzbraucējs ar skaļrunīšos smeldzīgi čerkstošu Groduma balsi, kurai sāku vilkt līdzi -
..kad tu nespēsi ne dziedāt, ne raudāt
kad tu nespēsi vairs it nekā 
ar debesīm, zemi tu klusēsi
tas būs tavā dzimtā valodā… 
Šis ir mana vīra Mārča emocionāli patriotiskais mirklis no lieliskā pasākuma "Velobrauciens Latvijai - 97", kura mērķis - draudzīgā kompānijā izbraukt/noskriet maršrutu Rīgā, kas kartē veido Latvijas kontūru.  Apļa garums 27 km, bet spēcīgākie nobrauca, noskrēja 3 apļus un vēl 16 km, lai kopā būtu 97 - tikpat, cik Latvijai šogad! Mūsu kontā - viena Latvija! 

Agrs svētdienas rīts, starts jau 8:30!





Laika apstākļi mūs lutināja, un visa brauciena garumā spoži spīdēja saule. Ceļš, kā jau pati Latvija - tik skaists, prieka pilns un tik kolorīts. Brīžiem braucām pa šauru, smilšainu taciņu gar dzelzceļu, nesām savus velosipēdus pa stāvām trepēm, lai pēc tam brauktu pa karogiem rotātiem tiltiem, līkumojām pa Purvciema daudzstāvu māju pagalmiem, liekot suņu staidzinātājiem izbrīnā saraukt pieres, riktīgi "uzminām pedāļus", kad tikām Šmerļa meža plašumos un Centrāltirgus tantēm atvērām "mātes" vārdu krājumus, kad visa garā veločūska ritinājās caur tirgus šaurajām ejām. 







Stāvot pie luksoforiem, pārmijām vārdus ar satiktajiem ceļabiedriem, dalījāmies ar karstajiem dzērieniem un jautri minējām, kurā Latvijas pilsētā vai pagastā šobrīd atrodamies. Pāri visam - priekpilna, draudzīga gaisotne. Bez laika limita, bez sacensību drudža un spriedzes. Viens mērķis - gūt prieku un veselīgi pavadīt dienu!










Paldies enerģiskajam pasākuma motoram  - rakstniekam, tulkotājam, Piebalgas patriotam, aktīvam laivotājam, velobraucējam, slēpotājam (un vēl un vēl) - Didzim Sedleniekam par brīnišķīgo notikumu! Arī jūs varat veikt šo maršrutu sev vēlamā laikā un veidā - ejot, skrienot, braucot. Karti var iegūt ŠEIT!


Noslēgumā - saviļnojošs mirklis pie Brīvibas pieminekļa un vēl nieka 7 km izklaides brauciena pa Rīgas centra ielām un parkiem. Paldies visiem ceļa biedriem, jo sevišķi - manai uzticamajai un jautrajai kompānijai Mārcim un Didzim

Tā viss izskatījās kustīgā bildē. Video - K.Vaiders. 
Bilžu autori - Edvīns Kamoliņš, Arnis Vītols
                                               

Vislabākā dāvana mūsu Latvijai ir sirdsgudri, enerģiski un veselīgi cilvēki! 
Priecīgus svētkus!

sestdiena, 2015. gada 31. janvāris

Itālis Luka, Vecpiebalga un fotogrāfijas

15.janvārī Latvijas Fotogrāfijas muzejā tika atklāta itāļu fotogrāfa Lukas Berti fotoizstāde "Cilvēks un daba Latvijā".


                            


Ar ko šī izstāde īpaša un kā Luka atšķiras no daudziem citiem fotogrāfiem visā pasaulē? Luka fotografē ar analogo fotoaparātu melnbaltas bildes, pārsvarā lauku cilvēku portretus un ainavas, kuras pats attīsta savā laboratorijā. Kā viņš pats saka, viņa mērķis  ir strādāt, kā to darīja meistari pirms daudziem desmitiem gadu. Lai, skatoties uz fotogrāfiju, būtu grūti noteikt, kad tā ir radusies.



Mūsu ģimenei šī izstāde ir ļoti personiska un tuva, jo vairums portretu un ainavu tapušas tieši Piebalgā. Pirms gandrīz diviem gadiem Luka pirmo reizi viesojās Latvijā un pirmā vieta, kur viņš nokļuva (pēc Rīgas), bija Vecpiebalga. Kādu dienu, klejodams ar  divriteni pie rokas, milzīgu fotaparāta statīvu otrā rokā un mugursomu plecos, viņš ienāca mūsu mājas pagalmā, lai lūgtu nelielu palīdzību. Sanāca tā, ka kopā pavadījām vairākas dienas un caur Lukas fotoaparāta objektīvu palūkojāmies uz Piebalgu un tās cilvēkiem ar itāļa acīm. 

Vienmēr šķitis interesanti uzzināt, kas ārzemniekus piesaista it kā necilajos Latvijas laukos, vienkāršajā ainavā. Itālim, kurš uzaudzis mākslas un kultūras šūpulī Florencē, dzīvojis vairākus gadsimtus senā mūra mājā, kas piepildīta vēsturiskām relikvijām, Latvijas cilvēku sejas vaibsti, vecā koka arhitektūra un zemnieku vienkāršā darbošanās savās saimniecībās šķiet eksotika ar milzīgu vērtību, kas būtu saglabājama un dokumentējama. 


Pagājušās vasaras beigās Luka Latvijā atgriezās otrreiz. Tad bija iespēja parādīt Latvijas lauku rudens darbus, sēņošanas tradīcijas, piedalīties kopīgā 10 km pārgājienā "Briņģu aplis" un iepazīt Latgali. 




Noteikti noskatieties šo raidījumu par Luku Berti (no 1:26 min) un japāņu fotogrāfu Hirohisu Koiki, kuru abu  izstādes skatāmas Latvijas Fotogrāfijas muzejā līdz 15.februārim.