Sestdien pabijām Līgatnē, ikgadējos pūtēju orķestru svētkos. Uzmundrinoša mūzika, dažādas radošās darbnīcas, dabas takas, kalni un lejas, alas un zirgu pajūgs... tas viss mūs aizrāva tik ļoti, ka pūtēju orķestru mūziku dzirdējām vien garāmejot. Jāatzīstas, nemaz nezināju, ka abpus ezeriņam, kas Līgatnes centrā, ir lieliskas dabas takas ar milzum daudz alām smilšakmens klintīs. Tās savulaik un, dažiem iedzīvotājiem pat šobrīd, kalpoja kā pagrabi. Jaunajai paaudzei nav lielāka prieka, kā ielīst kādā tumšā alā...
Katrs var atrast sev piemērotas durtiņas:)
Katrs pats savas abras grebējs.
Mani bērni ir kā uzburti uz sejas apgleznošanu. Šogad muzeju naktī bija milzu bēdas, jo nokavējām maģisko pārtapšanu par vilku (Linarda mīļākais dzīvnieks), toties šī sestdiena gan bija patiesi izdevusies!
Kaķenīte Lo.
Kur alas, tur - zvēri.
Un te - neliels kopiespaids.
Skolēnu brīvlaiks mūsmājās jau gandrīz sācies. Rīt, kopā ar Lo klasi, dosimies iekarot tālās Tērvetes mežus un takas. Cerēsim, ka rūķi un pūķi mūs sagaidīs visnotaļ draudzīgi!
Alas feinas - tur ne tikai jaunajai paaudzei elpa aizraujas! Un zvēri alā forši! :))
AtbildētDzēstKošā sega tik ļoti pa smuko! Dienās bez saules jāizraksta saulainam noskaņojumam!:))