Ekspedīcija: Klintis.

Kādā skaistā dienā devāmies ekspedīcijā, Vidzemes klinšu meklējumos. Kur gan citur tās atrast, ja ne pie upes? Pat dziesmās tiek apdziedātas skaistās Gaujas stāvās klinšu kraujas. Dodamies ceļā!

Mūsu meklējumi vainagojas panākumiemjau itin drīz! Tikai nieka 6 km no Cēsīm mūs apbur Ērgļu jeb Ērģeļu klintis. Skaistas un  krāšņas savā varenībā.

                            

Koka kāpnes un margas pamatīgi sagrauzis laika zobs, tomēr, uzmanīgi laipojot, ir iespējams nokļūt gan klinšu virsotnē, gan noripināties lejā pie pašas Gaujas.

Dodamies tālāk! Rāmniekos mūs sagaida uzreiz 2 tilti. Vienu, kā noprotams, mazliet līgani šūpodamies, šķērsojam kājām - turp un atpakaļ. Klusiņām iedomāta vēlēšanās, jo, šķiet, visi esam te pirmo reizi.

Pavisam drīz, izbaudot patiesi lieliskus lauku ceļus un ainavas, nonākam pie Sietiņieža. Kā gan tas iespējams, ka visu mūžu dzīvojot Vidzemē, ne reizi neesam redzējuši šo dabas brīnumu? 

Šis ir viens no skaistākajiem un augstākajiem Latvijas iežiem ar dažādām formām, alām un nišām. Un, protams, neiztrūkstošajiem gravējumiem...

Pastaiga šeit sniedz milzu gandarījumu un prieku, jo koka trepītes un platformas ir jaunas, un ainava no jebkura punkta ir vienkārši elpu aizraujoša. 

                   

Mazajiem alu cilvēkiem ir jāizpēta visas spraugas un nišas.

Šo savdabīgo rakstu, kas izskatās kā sietiņš, izveidojusi kāda savvaļas bišu suga, kas iemājojusi iezī. Daži pētnieki uzskata, ka no tā arī cēlies ieža nosaukums. 

Vienā pusē - majestātiskās klintis, otrā - rāmi plūst Gauja.

Kad esam gana staigājuši un priecājušies par klintīm, starp kokiem beidzot pavīd saule.

Šajā mirklī rudens pie Gaujas iemirdzas visā savā zeltītajā krāšņumā!

Ugunskurā rāmi gatavojas mūsu piknika mielasts, un ir īstais laiks nokāpt lejā, pie Gaujas.

Mmmm, smaržīgi, miltaini, vietām mazliet vēl kraukšķīgi, bet noteikti gardākie kartupeļi, kas ēsti!

Un kā atvadu sveiciens virs galvas vēl spārnu švīkstoņa un dzērvju izmisīgās klaigas...

1927.gadā pavasara darba svētkos šo piemiņas akmeni uzstādīja LU studenti no studentu organizācijas "Vienotie Līdumi". 2008.gadā piemineklis tika atjaunots. 

Brīvdienas solās būt siltas un krāšņas, tādēļ no sirds iesaku, dodies dabā, 
Skaties uz skaisto Latviju un priecājies par to!