Agrā 7.novembra rītā iedegtās Gaismas ceļš vijās caur sniegu un smiekliem, dziesmām, sviedriem un prieku, dubļiem, gavilēm, nogurumu un lepnumu. Kamēr mēs 11 stundās mērojām 133 kilometrus tālo ceļu no Kārļa Skalbes “Saulrietiem” līdz Brīvības piemineklim, Gaisma pāri malām piepildīja mūsu sirdis.
Ar milzu lepnumu vēlamies pateikties visiem - lieliem un maziem skrējējiem, visiem, kuri gādāja, lai mēs būtu aprūpēti, paēduši un drošībā, visiem tiem, kurus mēs satikām ceļā un pie Brīvības pieminekļa, māksliniekiem, kuri uzbūra neaizmirstamo noskaņu un visiem, kuri aktīvi mūs atbalstīja un bija ar mums savās domās.
Sakot, ka tauta ir valsts, Kārlis Skalbe nevarēja pat iedomāties, ka dzeltenais piebaldzēnu pulks to kādreiz apliecinās, ienākot, pat burtiski ielidojot, pašā Rīgas sirdī.
Gaisma pie Brīvības pieminekļa noliktajā lampā izdzisīs, kad tajā beigsies petroleja, taču tā vēl ilgi degs mūsu sirdīs !
Gaisma pie Brīvības pieminekļa noliktajā lampā izdzisīs, kad tajā beigsies petroleja, taču tā vēl ilgi degs mūsu sirdīs !
 |
| Foto: Nellija Ločmele |
Mēs paši būsim Gaisma, kamēr vien mūs nepametīs šī lielā Notikuma dāvātā iedvesma.
Izlietosim šo Gaismu labu lietu un jaunu ideju radīšanā !
Baigie malači! Pa dubļiem un lietu šito gabalu pievarēt...
AtbildētDzēstRedzēju jūs arī pa TV :)
Paldies, tas bija viens patiesi Varens notikums! Piebalga vēl arvien ir spārnos!
Dzēst