Ziemassvētku drudžainais laiks nu ir paskrējis. Vienlaikus tas bijis gan līksms, gan nedaudz skumīgs, pārdomu un rosības pilns. Bet nemainīgi pāri visam - tas ir mīlestības piepildīts laiks. Sākam ar ģimenes tradīcijām...
... un turpinām svinības skolā. Šogad rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu piemājas mežā pulcējās lieli un mazi rūķīši, kas lukturīšu gaismā pieskandināja mežu ar jautrām, skaļām klaigām, priecīgām dziesmām un atraktīvām spēlēm.
Kāds dod signālu - grūstamies! Un lielā sniega kauja sākusies!
Kur gadījies, kur ne, no ziemas miega pamodies Vardulēns:)
Un aicina visus uz vienu Varžu bumbas jeb Frogball spēli. Pats sargāšot vienus vārtus,
otrus - daiļā rūķu meitene.
Un te nu sākas smags darbiņš lielajiem rūķiem, jo mazie rūķi jāvelk kamanās, bet bumbu drīkst spert tikai viņi - ar kājām...
Cīņā tiek likti arī gaismas zobeni:)
Kādā brīdī kamanas tiek mestas malā un, aiziet, sniegabumbas spēle - ar kājām un rokām. Cik laimīga rūķene!
Emocijas te sit augstu vilni!
Tik augstu, ka nabaga Vardulēns tiek nogāzts no kājām un pamatīgi samīļots:)
Silta tēja un putra pēc tādām cīņām zelta vērtē!
Un dodamies iekšā Kaudzīšmājā. Visu rūķu vārdā lielais paldies muzejmājas saimniekam Aivaram Ošiņam par atsaucību un īpašajām dāvanām!
Bērnu darinātajos svečturos gaisma mirdz īpaši spoži un silti.
Un turpinās dziesmas, dzejoļi, pat klavierspēles priekšnesumi un tradicionālo konfekštūtu saņemšana.
Vismīļākie vēlējumi un skaistākā dziesma mūsu mazo rūķu vislabākajai, mīļākajai Lielrūķei dzimšanas dienā - skolotājai Daigai. Suminājumi no sirds!!!
"Kā sacīt jāsaka, kas tās par ēverģēlībām te notiek?" vecajiem draugiem Ķencim un Pāvulam noteikti būs daudz kas pārrunājams...
Turpinām ar klasiku jeb brīnumainajām pārvērtībām - kad bērni kļūst par zvēriem... Trollīši Villijs un Tillijs (zināmi arī kā Einšteingalvas) bija lieliski vakara vadītāji.
Žagari audzītēm, konfekštūtas bērniem, viss godīgi:)
Kā punkts uz "i" vēl skolas svētku uzvedums "Velniņi" - ar dziesmām, dejām, asprātībām un īpašo piparkūku aromātu gaisā. Par to gādāja mīļas saimnieces, kas izrādes laikā, gluži nemanot, sacepa pilnas bļodas gardumu.
Ežulēni, velnēni un gluži parasti bērn(ēn)i, visiem patīk ziema!
Un pārsteigumsalūts!
Mirklis atelpas... izbaudīt ziemas skaistumu un mieru...
Un ķerties pie svētku sajūtas radīšanas mājās...
Uz tikšanos vēl šogad!
Uh. Katru reizi, kad es lasu un šķiru bildes, man ir tā sajūta, lūk, jums tur Piebalgā, tā tik ir dzīve! Visu laiku kaut kas notiek. A Es te kā sēne Rīgas vidū sēžu. :D
AtbildētDzēstLai jums darbīgs un bagāts arī nākamais gads, lai var ar nedaudz baltu skaudību skatīties un, cerams, iedvesmoties uz darbošanos. :)
Paldies par labajiem vēlējumiem, turpināsim darboties un stāstīt par notikumiem Piebalgas pusē!!! Un, jāatzīst, dzīve VecPiebalgā ir ļoti laba, paties:) Nākamgad te būs daudz skaistu un interesantu notikumu, kas atskanēs visā Latvijā, tādēļ aicinu izbraukt no tās Rīgas laukā un piedalīties:)
DzēstAk šie ziemas prieki! :))
AtbildētDzēstSuperīgas bildes sanāca!
AtbildētDzēstZiemas nostaļģīja...
AtbildētDzēst