Pavasaris Līgatnes dabas parkā

1.aprīlis šogad - joku pūpolsvētdiena. Saņēmuši kārtīgu devu  pūpola pērienu, izlemjam aprīļa sākšanos atzīmēt Līgatnes dabas parkā. Nedaudz dīvaini varbūt izklausās, jo dzīvojam laukos un mežu mums pašiem te netrūkst, arī stirnas šoziem vai katru dienu satiktas, tomēr nolemjam, ka neliela izkustēšanās ārpus Piebalgas pakalniem par skādi nenāks. 

Kā pasakā par Kukulīti, naski tecējām pa Līgatnes dabas parka iekoptajām taciņām dziļāk mežā..

Trīs lāčus satikām. Viņi gan izskatījās ļoti aizņemti...

Laikam gatavojās ierindas skatei. Līdzināties, mierā! :)

Pēc neilga brītiņa tomēr viens no viņiem nolēma mūs pagodināt ar savu uzmanību. Paldies, glīts skats! 

 

Mēģinājām pievērst ūpja uzmanību un nokaitinājām viņu tik ļoti, ka viņš aizlidoja uz būra otru galu un dusmīgi ilgi, ilgi kautko purpināja zem deguna. Daktera Dūlitla spējas būtu mums lieti noderējušas. Lai gan, varbūt labāk nezināt, ko viņš par mums domāja? :)

Šis ruksis ilgi prātoja, vai ir vērts nākt mums atrādīties, tomēr pārvarēja sevi un slinki, jo slinki tipināja pie mums pāri visam laukam. Ja nu kautko gardu iedos? Vilšanās...

 Palaimējās ieraudzīt 3 lūšus - patiesi izcili skaisti milzu Minkas. Pēc krāsas tik līdzīgs mūsu kaķim Bekariņam.

Tīrības paraugstunda

Dienas jautrākā atrakcija - uzrāpties skatu tornī. Tomēr ne visiem no mums tas padevās smejot. Nācās pārvarēt bailes no augstuma, kas lielajā vējā tikai pastiprinājās. 

Skat, maza pavasara mušiņa ar uzlidojusi:) 

Sajūta, ka esi vienā līmenī ar visgarākajām eglēm un kokiem ir neaprakstāma, un tas plašums, kas paveras visapkārt...  

 Ievilkuši riktīgu malku svaiga, spirdzinoša gaisa, dodamies tālāk. 

Kur gadījies, kur ne, pa taciņu pretim nāca vilks. Ne nu gluži pelēkais, bet suņuvilks. It kā  draudzīgs, tomēr kautkas mežonīgs sejā manāms. Mūsu Sarkangalvīte jau sabijās, jo atmiņas par iepriekšējo tikšanos nav tās labākās, tomēr vecmāmiņa, par laimi, vesela un vienai ar' nav nekur jāiet, jo blakus drosmīgais Linards - vilku mīļotājs un draugs!

Pēc vilka apciemošanas, tikšanās ar šo mazo, jauko Aļņu naivuli ir sevišķi tīkama. Nu ļoti zinātkārs un mīlīgs radījums, tik žēl, ka nevarēja pakasīt viņa purniņu. Ja nemaldos, tad šis ir Fredis, Velgas Vītolas kārtējais, no drošas iznīcības izglābtais zvēriņš. 
                             

Un noslēgumā - vēlreiz ielūkojamies lāču migā. Ierindas skates mēģinājumi beigušies, beidzot var mierīgi pasēdēt:) 

Arī mēs esam nedaudz saguruši un izsalkuši, tomēr pozitīvu emociju pilni. Līgatne ir patiesi lieliska vieta, kur apvienot fizisku atpūtu ar dabas izziņu. Nolemjam te noteikti paciemoties arī vasarā.

Ieprieciniet arī Jūs sevi ar skaistu pastaigu Līgatnē!

Vivita