otrdiena, 2012. gada 17. jūlijs

Lieluzvedums "Ja tik mīļa ielūgšana" jeb Ķesteris un Keišs Alauksta estrādē

Sestdienas vakars. Auto un cilvēku straume kā nemierīga upe plūst uz Alaukstu, jo šovakar - nedēļu ilgušo svētku kulminācija - Vecpiebalgas rakstnieces Ingunas Baueres un komponista Jāņa Lūsēna muzikāls lieluzvedums "Ja tik mīļa ielūgšana...", režisors -  Varis Brasla. Tik liels  un vērienīgs kultūras pasākums šajā estrādē nav noticis gadiem. 


Neliels fragments no dziesmas, kas izrādes vakarā kļuva par īstu hītu! Jau otrajā reizē visa publika aizrautīgi dziedāja kopā ar Kārli Skalbi un Antonu Austriņu. Ceru, ka vēl šovasar būs iespēja šo lielisko dziesmu dzirdēt radiostacijās.
                                             Pagājušais

Draugs, kur laimīgs esi bijis,
                                                           Otrreiz neatgriezies vairs:
                                                           Tā kā saulē lietus lijis
                                                           Pagājušā sapnis kairs.

                                                           Tā kā saulē lietus lijis:
                                                           Vakar bij un šodien nav. 
                                                           Laiks ir visu pārmainījis, 
                                                           Šodien viss ir citāds jau.

                                                          Vecā vietā kalni, lejas, 
                                                         Vecā vietā tava sirds. 
                                                         Citi ļaudis, citas sejas,
                                                         Citam mīļās acis mirdz.
Vienlaicīgi norit divas izrādes - uz skatuves un virs Alauksta...
Andrejs Pumpurs (Andris Keišs) un Kārlis Skalbe (Ģirts Ķesteris) bija ļoti laipni un skatītājiem piedāvāja ielūgumā minēto šņabi ar citrona miziņu. 
Manai draudzenei Ilzei Andrejs Pumpurs piedāvāja alu. Lai gan viņa ir alus nedzērāja, vai viņam ir iespējams atteikt? :)


Vakara turpinājumā - kopā ar aktieriem lielā tautas sadziedāšanās, kas nerimstas pusotras stundas garumā. Brīnišķīgs, jautrs un patiesi sirsnīgs vakars, izdziedātas teju visas skaistākās un labākās latviešu dziesmas, bet sākām un beidzām, protams, ar tradicionālo Vecpiebalgas dziesmu. 
                                       
Kā lai tādā brīdī projām iet...?

2 komentāri:

  1. Cik skaistas bildes! Un prieks par tik sociālu aktīvu cilvēku mūsu pusē! Vecpiebalga noteikti ir liela ieguvēja!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Mīļš paldies, Laine. Es un Vecpiebalga - šis ieguvums ir abpusējs. Ar katru dienu mīlu šo vietu arvien vairāk:)

      Dzēst