Kas tur rīb,kas tur šķind?!

Tie esam mēs, ar saviem jaunajiem, lieliskajiem instrumentiem! Nesen viesojāmies pie muzikanta, tautas instrumentu meistara un arī Saeimas deputāta Gunāra Igauņa Gaigalavā, lai atjaunotu savu padilušo grabuļu un klabuļu klāstu. Pirmā ciemošanās - viņa Mūzikas instrumentu muzejā.

Te var aplūkot senlaicīgus akordeonus, ermoņikas, cītaras, kokles.  Par katru no instrumentiem Gunāram Igaunim ir savs stāsts un viņš neliek garlaikoties. Visiem ciemiņiem tiek iedalīts kāds grabināmais, mazliet zinošākie tiek likti pie cītaras un cimbalas un, aiziet, jestrā kopmuzicēšana! 

Vai zināt, ar ko atšķiras akordeons no ermoņikām? Pareizi! Ermoņikām abās pusēs ir tādas kā podziņas vai taustiņi, bet akordeonam - vienā pusē taustiņi, otrā - akordu pogas.

Šī ir īpaša cītara, jo nākusi no Piebalgas, ar visai interesantu dzīves stāstu. Instruments piederējis Pietuka Krustiņa māsas vīram, kurš bijis traks muzikants. Traks tādā nozīmē, ka neko citu nedarīja, kā tikai spēlēja cītaru. Pat siena pļaušanas talkās, kad bez talciniekiem siena vālā stājās arī muzikanta sieva, viņš stāvējis lauka malā un spēlējis cītaru... 

Un te redzams mūsu instrumentu groza papildinājums no Gunāra Igauņa darbnīcas Baltharmonia. Ar šiem un citiem brīnišķīgajiem instrumentiem iepazināmies jau pirms vairākiem gadiem, kopā ar dēlu apmeklējot mūzikas studiju Orff.

Šī gan ir viena varena trokšņa taisāmā ierīce, ar tādu tik, prom, uz kādām sporta sacensībām! Bet maigākas rokas prot izvilināt visai glītu, pat patīkamu tarkšķi:)

Šie ir ļoti patīkami ritma klabināmie, it kā tālumā zirdziņš skrietu.

Mani vienmēr ir mulsinājis šī instrumenta nosaukums Velna bunga. Kā paskaidroja Gunārs Igaunis, parasti to gatavo no līka pīlādža zara, kuram piestiprina dažādas metāla plāksnītes, zvaniņus, lai aizbaidītu nelabos. Šis jau ir īsts mākslas darbs.

                             

Un te arī mūsu ansambļa "ritma mašīna", kuras savaldīšanu ar lielu  prieku uzņēmies mūsu dēls Linards.  Lai labi rīb!

Šis grabināmais nesen atceļojis no Krētas, skan ļoti maigi un glīti.

Esot teiciens, ka akordeons ir puse no lauku kapellas. Tad nu mēs ar lielu nepacietību gaidām septembra vidu, kad mūsu ģimenei pievienosies kapellas otra puse - īpaši mums gatavota cītara. 

Gaidām draugus, lai kopīgi ieskandinātu septembri!