pirmdiena, 2012. gada 13. februāris

Mums viņa ir visskaistākā!



Ne tikai rudens vien. Katrs gadalaiks nāk ar savām īpašajām krāsām un apglezno Latviju, kuras lielākais skaistums meklējams cilvēku, vietu un gadskārtu dažādībā.

Mūsu koka pintiķu darbnīcā ir tapis veltījums Latvijai šajā svarīgajā nedēļā.
18.februāra referenduma iznākums par labu latviešu valodai šaubas nerada. Daudz svarīgāk ir apzināties kļūdas, kuras izprovocējušas šo bezjēdzīgo situāciju, un nepieļaut jaunas, interpretējot tautas nobalsošanas rezultātus.

Skolas bērni mēdz jokot : „... bet nepūlies, necenties tā. Jo mēs visi būsim ārzemēs. Tik un tā.” Darot labos darbus, kas iedvesmo pašus un apkārtējos, mūsu zeme kļūs skaistāka. Arvien vairāk ļaužu saudzēs un lolos mūsu tautas vērtības kā savas, lai šis neveiksmīgais joks nekad nepārvērstos skarbā realitātē.

                                 
Lai patiesi iemīlam Latviju!
Vivita un Mārcis

5 komentāri:

  1. Ak... Man nebija ne jausmas, ka skolas bērni tā mēdz jokot... Skarbi un asprātīgi... Un ceru, ka ne reāli... Ceru, ka spēsim izaudzināt bērnus, kas modīsies un ies gulēt ar Latvijas vārdu zem spilvena...
    Balsojam PRET divām valsts valodām!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tas tikai tāpēc, ka Tev vēl nav skolas vecuma bērnu. Viņi reizēm nes Tādas "pērles" :) Vēl viens piemērs: "Latviet's esmu, latviet's būšu, latviet's mūžam palikšu, jo ar savu mēnešalgu nekur tālu netikšu!" Smieklīgi, bet tomēr dikti skarbi. Mēs arī audzinām savus bērnus par patriotiem, bet tad jau manīs, kas no tā visa sanāks...

      Dzēst