Pavasaris nu ir klāt, pavisam oficiāli. Piebalgas pusē šodien par to liecina stiprie vēji, spožā saule un gandrīz neizbraucamais, bedrainais ceļš līdz skolai. Vēl vakar dēls jautāja, vai pavasaris ir sācies un, kā to var pateikt, ja uz pļavām sniegs vēl arvien līdz ceļgaliem. Manuprāt, lieliska atbilde sanākusi Rūdolfam Blaumanim.
Jods, kas tagad tās par galvām
Visiem mūsu jauniem ļaudīm! Tiem pat grūti nākas noģist,
Vai jau atkal pavasaris:
Dzīvsudrabu, kalendārus,
Puķes un vēl citas lietas,
Dzērves, gulbjus viņi vaicā,
Vai jau atkal pavasaris.
Tā man taujāt nevajag(a);
Man ir divi pāri cimdu,
Un, kad abiem delnas cauras,
Tad jau atkal pavasaris.
Šo dzejoli atminos no skolas laikiem, kad piedalījos Blaumaņa dzejas daiļrunāšanas konkursā, un katru pavasari tas atkal skan manās domās tieši tā, kā skolotāja reiz mācīja. Ar uzsvariem pareizajās vietās un izteiksmi. Jaukas un nezūdošas atmiņas.
Vivita
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru