Jau 5 dienas darbojamies pa savu sporta un atpūtas nometni Somijā, slēpošanas kūrortā Iso-Syöte. Jāsaka atklāti, piektajā dienā šis pasākums nudien vairs nešķiet tik viegls, jo snovojam un slēpojam no rīta un pēcpusdienā. Šodien jau jūtams pamatīgs nogurums ceļgalos, tie sāk prasīt pēc TV reklamētajām magnētiskajām saitēm:).
Loreta bērnu kalna virsotnē
Bērni pirmās rīta stundas pavada uz bērnu kalna (kas ir tik garš kā, piemēram, Lido kalns - 400m), pilnveidojot savas slēpošanas un snovošanas prasmes. Tās aug nevis pa stundām, bet burtiski pa minūtēm. Mazie, speciālie bērnu tramplīniņi ir lielā cieņā mūsu brašuļiem, kuri pa tiem vien dzīvojas.
Mārtiņa lidojums
 |
Linarda priekšnesums |
Loreta nu snovo kā profiņš. Patiess talants!
Uz mazā kalna bērnu ir daudz, bet disciplīna tiek ļoti ievērota, jo drošība – pirmajā vietā. Godīgi jāatzīstas, ka mūsu 2 brašuļi pirmajā dienā izpelnījās kalna uzrauga aizrādījumus un noraidījumu uz 20 minūtēm. Par to, ka pie pacēlāja spraucās bez rindas un no kalna brauca pārāk ātri – t.i., pārāk reti taisīja pagriezienus (kā lietuvieši). Ļoti pamatoti iebildumi un mums, kā vecākiem, tikai prieks, ka uz kalna notiekošo kāds patiešām arī uzmana. Ir taču vispārzināms, ka vecāku teikto bērni bieži laiž gar ausīm, bet šeit – pamēģini tik neklausīt kalna uzraugam! Turpmākajās dienās pie šī temata mums vairs nebija jāatgriežas. Ļoti audzinoši. Kaut Latvijas kalnos būtu tikpat stingra kārtība attiecībā uz mūsu kaimiņiem ... Un vēl, ķiveres ir galvā pilnīgi visiem, lieliem, maziem, veciem, jauniem. Arī mums visiem, protams.
Patīkami vērot, ar kādu milzu pacietību gan instruktori, gan vecāki darbojas ar mazajiem knēveļiem, kuri knapi turas kājās. Ir tā vērts, saku no pieredzes. Jau pēc pāris gadiem varēs kopā laist no lielā kalna.
Mazās dāmītes tiek mīļi apčubinātas
Foršs instruktors.
Ceturtajā dienā uzvedām bērnus lielās (zilās, vieglās) trases
virsotnē. Cik neviltots bija viņu prieks. Neuztraucieties,
šī trase ir tikai pavisam nedaudz stāvāka kā bērnu kalniņš,
toties daudzreiz garāka – 1400 m nobrauciens, te ir, kur izvērsties.
Visi ar šo uzdevumu tika galā perfekti, un mums kā vecākiem ir
patiess prieks un lepnums, ka varam kopā ar savām atvasēm baudīt
šo lielisko piedzīvojumu.
Bet tie, kam ar kalniem par maz, steidz izbaudīt distanču trases jaukumus. Tās ir perfektā stāvoklī un tik daudzveidīgas, ka pietiek visām gaumēm. Eh, kad Latvijā būs tāds serviss...
Pirms došanās ceļā tiek izpētīts maršruts. Variantu daudz.
Skats uz pretējo kalnu, Pikku -Syöte. Man izskatās pēc AB.
Lai Jums skaistas un prieka pilnas brīvdienas!
Vivita
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru