Sveiki visiem Latvijas pavasara baudītājiem no ziemas galvaspilsētas Somijas. Jau 3 dienas pilnu krūti baudām kalnus. Vakar nokļuvu Ledus laikmetā, kur sals nesagatavotus pārsteidzis dinozaurus un citus mošķus. Staigāju pa šo pārsteidzošo dabas parku un nespēju vien valdīt savu sajūsmu, viena pati skaļi klaigājot "WOW" , "OOO", "CIK skaisti!" utml. banalitātes:). Brīžiem saule pazuda aiz mākoņiem un skats bija pavisam sirreāls. Tālāk lai runā foto.
Skats no kalna uz ieleju un mani:)
Te var redzēt, uz ko es tik pārsteiga skatos...
Es gribēju nobildēties pie tām eglēm fonā, bet iegrimu dziļi, jo dziļi, zemi nemaz vēl neaizsniedzu un tālāk nebridu, jo baidījos pārvērsties par tādu pat ledus kukažu:). Izrādās, ka oficiālā slēpošanas sezona šeit ir līdz pat aprīļa beigām, bet sniegs nokūst tikai maijā.
Kalna virsotnē ekskluzīva viesnīca un grila mājiņa
Mani saskatītie dinozauri un vidū - vai nav dīvaina sejas izteiksme?
Tepat arī distanču slēpošanas trase. Tās šeit ir milzīgā daudzumā un vijas apkārt visam kalnam un pilsētiņai līkloču veidā 120 kilometru garumā, no kuriem 21 km izgaismots līdz vēlai naktij un cilvēki ļoti labprāt tās izmanto. Ne velti somi ir vieni no labākajiem distanču slēpotājiem pasaulē.
Šī, kā izrādījās, ir ledus viesnīca kalna virsotnē. Viendien gājām garām un lielajā vējā bija atpūstas vaļā durvis, pa kurām rēgojās guļammaisos ievīstīti ļautiņi. Katram savas izklaides:)
Vai šie lieliskie skati iejūsmoja arī jūsu sirdis? Ceru, ka jā.
Es - par 4 skaistiem gadalaikiem un dažādību dabā!
Vivita
Un kā vēl manu sirdi ielīksmoja..!! Tik sniegoti skaisti dabasskati!!!
AtbildētDzēstKolosāli!Mani pilnīgi noteikti uzrunāja Tavs apraksts un foto!
AtbildētDzēstFantastiskas bildes!
AtbildētDzēstZini? Vispār arī nākamais tavs raksts par slēpošanu maziem un lieliem iesēja man;ī domu, ka reiz tomēr jāiemācās slēpot... :) Un laikam jau tiešām laba instruktora pavadībā. Bet ui, man tas bērnu kalns likās milzīgs! :D
Paldies! Man liels prieks, ka tā slēpošanas doma ir iesēta, tagad tik jānobriedina viņa pa gadu un nākamajā ziemā - aidā, uz kalna! Un foršs intruktors patiešām noderētu:) Mani pirmie soļi uz kalna bija Ērgļos, apmēram 20 gadu vecumā, draugu pavadībā, bet snovot iemācījos vien pirms 2 gadiem, jo apnika slēpot. Tā ka - nekad nav par vēlu uzsākt fiziskas aktivitātes. Tad arī ziema šķiet daudz mīļāka.
DzēstBērnu kalns ir tieši tik liels, cik Latvijas kalni, bet neuztraucies, tur bija tādas kā 3 pakāpes, no kurām var sākt slēpot, nav jau uzreiz jāmetas lejā no pašas augšas:).