pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

Māju sajūta jeb cepam maizīti!

Brīvdienas paskrējušas, nu var atskaitīties par padarīto. Tā kā sestdien hokeja turnīrs izpalika un arī citas fiziskas aktivitātes laikapstākļu dēļ tika noliktas malā, ar bērniem nolēmām radīt īpašo māju sajūtu, uzcepot savu iemīļoto maizīti.  Pagājušajā ziemā   to cepām vismaz vienu reizi nedēļā, uz vairākiem mēnešiem atliekot maizes pirkšanu veikalā. 
Šī maizīte nāk no manas labas paziņas Kristas Baumanes recepšu krājumiem (http://krista.lv/2010/11/banutas-karasa/), domāju, viņai nebūs iebildumu, ja padalīšos tālāk. 
Noteikti iesaku izmēģināt, jo tas nebūt nav sarežģīti un neaizņem milzu laiku. Bet pats galvenais - bērnu sajūsma par īpašo smaržu mājās un nemitīgie jautājumi "kad būs gatava maizīte?" ir tik sirdi sildoša. Un vēl - šī maizīte noder brīžos, kad bērniem vai pašiem tik ļoti gribas kādu kārumu, te ir apvienots viss -  veselīgais un barojošais.

2 kukulīšu cepšanai nepieciešams:
25 g svaiga rauga
1/2 l ūdens (var dalīt uz pusēm ar pienu)
3 ēdamkarotes cukura (var aizvietot ar medu)
100 g + pāris ēdamkarotes pannai dzeltenie rupja maluma kukurūzas milti, saukti arī par polentu
250 g kviešu pilngraudu (rupjā maluma) milti
250 g + pēc vajadzības vēl parastie kviešu milti
50 g kviešu klijas
50 g auzu pārslas
100 ml olīveļļas
2 tējkarotes sāls
sauja sēkliņu (es lietoju jau gatavu maisījumu ar saulespuķu-linu-sezama, ķirbju sēklām) 

Visas sastāvdaļas iespējams variēt pēc savas patikas un garšas sajūtām. Ja nav pilngraudu miltu, maizīte vairāk sanāks kā baltmaize.
Es šoreiz pievienoju arī žāvētas aprikozes, rozīnes un dzērvenes, kā arī nedaudz riekstus un mandeles, jo ar bērniem izlēmām, ka šī būs kārumu maize.
Siltu ūdeni lej lielā bļodā, tur iedrupina raugu, ieber cukuru, izmaisa, pārkaisa pāris ēdamkarotes kviešu miltu izmaisa un atstāj kādas 15 minūtes, lai raugs “atdzīvojas”. Tad turpat lej klāt olīveļļu. Pa daļām, maisot ar koka karoti, ieber visa veida miltus, pārējās sastāvdaļas un rūpīgi samaisa. 













Samīca, kamēr mīkla atlec no rokām (ja vajag, var piebērt vēl kviešu miltus). Mīklai jābūt diezgan stingrai jeb blīvai. Beigās to samīcu tādā kā pikā un atstāju bļodā, pārklātu ar dvieli siltā vietā, lai rūgst, līdz dubultojas apjomā – apmēram pusotru stundu.


Uzrūgušai mīklai izpliķē gaisu, sadala uz pusēm un izveido divus kukuļus, ko liek uz cepampannas, kas izkaisīta ar pāris ēdamkarotēm kukurūzas miltu. Pārklāj ar dvieli un ļauj vēlreiz uzrūgt, šoreiz apmēram 45 minūtes. 
                               
Mūsu kvalitātes kontroles eksperts Bekoniņš noņem provi. PVD laikam gan būtu iebildumi pret šāda veida pārbaudēm, bet mēs uzticamies tikai savam eskpertam. Viņš gan bija nedaudz vīlies, jo šī maizīte bija izteikti veģetāra. :)

Šādi izskatās kukulīši pēc uzrūgšanas. Paukš, krāsnī, kas uzkarsēta līdz 180 grādiem, cep 40 - 45 minūtes. Gatavību var pārbaudīt ar koka irbulīti. 

Pirms griešanas šķēlēs, jāļauj maizītei nedaudz atdzist, citādi viņa drups gabalos. Šis gan ir pagrūti izpildāms nosacījums, jo mājinieki jau TIK ilgi un nepacietīgi gaidījuši šo brīdi. Ņammmmmmm!!!! :)

Labu apetīti un sirdsmieru jūsmājās!!! 

Vivita

9 komentāri: