Līdz Kārļa Skalbes 135.dzimšanas dienai un skrējienam Nesam Gaismu! atlicis tieši viens mēnesis. Šo laiku mēs īsinām, organizējot un piedaloties akcijā "IzaicinaSkalbe".
Ideja gluži vienkārša - nofilmē sevi runājam Kārļa Skalbes dzeju, izaicini to 24 stundu laikā izdarīt vēl 3 draugus, ievieto to sociālajos tīklos - youtube, facebook vai draugos un paziņo par to tviterī, izmantojot tēmturi #IzaicinaSkalbe.
Šodien, 13. maijā, visā Latvijā tika svinēta Valsts valodas diena. Aprīļa sākumā Piebalgas muzeju apvienība "Orisāre" izsludināja konkursu "Tā runā piebaldzēns!", aicinot veidot nelielu filmiņu par Piebalgas apkārtnes cilvēkiem, to runas veidu un īpašo izloksni. Skatot jaunā piebaldzēna acīm, mūsu ģimenes radošā komanda atklāja, ka darbi un dedzīgums mūsdienās spēj runāt izteiksmīgāk par senatnīgo Piebalgas izloksni.
Viņnedēļ iestādīju ielas vidū rabarberu krūmu - starp divām baltām satiksmes drošības līnijām ielas vidū. Satiksme, protams, mūsu pilsētā ir karsta, laiks ir karsts, cilvēki nervozi un karsti, bet es sēdēju zem platajām, vēsajām rabarberu lapām - vēroju un pētīju. No malas viss ir labāk redzams: cilvēkiem pietrūkst vietas tāpēc, ka viņi steidzas. Tāpēc, ka steidzas, trūkst arī laika. Reizēm liekas, ka viņi skrien viens otram virsū tīšām. Tapēc, kad man jāsteidzas, es nesteidzos. Es neskrienu virsū atomam, jo molekulā ir tik daudz starpatomu telpas. Ir taču izdomāts, ka Galaktika var iziet cauri otrai tādai pašai zvaigžņu sistēmai, ja katra zvaigzne iet starpzvaigžņu telpā, otru neskarot, - kā, jaucot spēļu kārtis, kārts iet blakus kārtij. Tāpēc es sargos aizskart citus atomus, bet es eju starpatomu telpā. Tukšumu vēl ir tik daudz. Savādi, ka cilvēki to nemeklē, bet čupojas viens pie otra, viens otram klāt un virsū.
Tā es sēžu zem rabarbera lapas un domāju.
Skrien nosvīduši karstajā tveicē. Bet ikviens no viņiem varētu taču iestādīt uz ielas savu rabarberu krūmu un zem tā atvilkt elpu. Nav laika... Bet vai jūs esat jau mēģinājuši?
Sestdienas vakars. Auto un cilvēku straume kā nemierīga upe plūst uz Alaukstu, jo šovakar - nedēļu ilgušo svētku kulminācija - Vecpiebalgas rakstnieces Ingunas Baueres un komponista Jāņa Lūsēna muzikāls lieluzvedums "Ja tik mīļa ielūgšana...", režisors - Varis Brasla. Tik liels un vērienīgs kultūras pasākums šajā estrādē nav noticis gadiem.
Neliels fragments no dziesmas, kas izrādes vakarā kļuva par īstu hītu! Jau otrajā reizē visa publika aizrautīgi dziedāja kopā ar Kārli Skalbi un Antonu Austriņu. Ceru, ka vēl šovasar būs iespēja šo lielisko dziesmu dzirdēt radiostacijās.
Pagājušais
Draugs, kur laimīgs esi bijis,
Otrreiz neatgriezies vairs:
Tā kā saulē lietus lijis
Pagājušā sapnis kairs.
Tā kā saulē lietus lijis:
Vakar bij un šodien nav.
Laiks ir visu pārmainījis,
Šodien viss ir citāds jau.
Vecā vietā kalni, lejas,
Vecā vietā tava sirds.
Citi ļaudis, citas sejas,
Citam mīļās acis mirdz.
Vienlaicīgi norit divas izrādes - uz skatuves un virs Alauksta...
Andrejs Pumpurs (Andris Keišs) un Kārlis Skalbe (Ģirts Ķesteris) bija ļoti laipni un skatītājiem piedāvāja ielūgumā minēto šņabi ar citrona miziņu.
Manai draudzenei Ilzei Andrejs Pumpurs piedāvāja alu. Lai gan viņa ir alus nedzērāja, vai viņam ir iespējams atteikt? :)
Vakara turpinājumā - kopā ar aktieriem lielā tautas sadziedāšanās, kas nerimstas pusotras stundas garumā. Brīnišķīgs, jautrs un patiesi sirsnīgs vakars, izdziedātas teju visas skaistākās un labākās latviešu dziesmas, bet sākām un beidzām, protams, ar tradicionālo Vecpiebalgas dziesmu.
Pavasaris nu ir klāt, pavisam oficiāli. Piebalgas pusē šodien par to liecina stiprie vēji, spožā saule un gandrīz neizbraucamais, bedrainais ceļš līdz skolai. Vēl vakar dēls jautāja, vai pavasaris ir sācies un, kā to var pateikt, ja uz pļavām sniegs vēl arvien līdz ceļgaliem. Manuprāt, lieliska atbilde sanākusi Rūdolfam Blaumanim.
Jods, kas tagad tās par galvām
Visiem mūsu jauniem ļaudīm! Tiem pat grūti nākas noģist, Vai jau atkal pavasaris:
Dzīvsudrabu, kalendārus, Puķes un vēl citas lietas, Dzērves, gulbjus viņi vaicā, Vai jau atkal pavasaris.
Tā man taujāt nevajag(a); Man ir divi pāri cimdu, Un, kad abiem delnas cauras, Tad jau atkal pavasaris.
Šo dzejoli atminos no skolas laikiem, kad piedalījos Blaumaņa dzejas daiļrunāšanas konkursā, un katru pavasari tas atkal skan manās domās tieši tā, kā skolotāja reiz mācīja. Ar uzsvariem pareizajās vietās un izteiksmi. Jaukas un nezūdošas atmiņas.
Lai
simboliski atdotu tautas rokās tradicionālo slēpojumu, entuziastu
grupa plānotajā sacensību dienā – 4.februārī – rīkoja
zibakciju „Tauta slēpo apkārt Alaukstam”. Lai gan
tieši šajās dienās viens pēc otra tika pārspēti aukstuma
rekordi, sestdien saulainajā
trasē devās aptuveni
50 slēpotāji. Draudzīga un
sirsnīga gaisotne bija gan distancē,
gan vēlāk pie ugunskura.
Pirmo reizi ziemā apmeklētājus
uzņēma Kārļa Skalbes
„Saulrieti”, kur slēpotāji, kamīna sprakšķu un Melanholiskā
valša pavadījumā, rīmēja dzejas rindas, uzšķiļot dzīvības
dzirksti parasti ziemas miegu guļošajā muzejā.
Vēlamies visiem akcijas dalībniekiem pateikt paldies par gaišā noskaņā kopīgi pavadīto dienu. Šī skaistā zibakcijas ideja
īstenojās, pateicoties daudzu
cilvēku atsaucībai un praktiskam atbalstam.
Paldies
Madonas novada pašvaldībai un personīgi Voldemāram Šmugajam par
nesavtīgi piešķirto tehniku, Radziņu ģimenei par aizrautīgu
iesaistīšanos un dāvāto spēcinošo medu slēpotājiem, Glāzeru
ģimenei par atbalstu, Līvai Grudulei par slēpotāju iedvesmošanu
dzejas darbiem, Jurim Dzenītim par darbu trases iekārtošanā un
akcijas organizēšanā. Vēlamies pateikties arī Jānim Avenam, kurš
veica trases sākotnējo gatavošanu.
Lūk, dzejas darbi, kas tapuši Saulrietos. Pirmā rindiņa no Kārļa Skalbes, pārējās - no tautas.
Uz mana loga zied roze
Paralēli domās iemirdzas dziļa spozme. Saki, man, draugs, kur laime mīt? Lai pārslas mums virsū krīt. Skalbes kalnā slēpotāji kāpj priecīgi Un šie prieki it nemaz nav niecīgi. Saule spīd ikvienā logā, Blāva uguns atmirdz krogā, Kuras atblāzma zib sniegā Dziļā ziemas miegā. Dziļā lāču migā Slēpotājs ir apmaldījies meža stigā.
Brauksim uz "Saulrietiem", draugs! Mums katram azotē ir trauks. No tā mēs daudz un dikti dzersim, Tikmēr skaistas emocijas tversim! Skats burvīgs paveras visapkārt, Te nav pat mēteli kur pakārt! Mazi, lieli slēpotāji apkārt Alaukstam jož Un sals tiem degunā un vaigos kož. Saulei spīdot, sniegam gurkstot, Zibakcijas dalībnieku vēderiem kurkstot, Sakuļ balto sniegu mīksti krītot Dzestrā sniegā domās mirkstot.
Tur aiz kalna maza būda, Lejā onka elsa un pūta. Nesa tas malku uz krāsni, Saimniece solīja barot to dāsni. Slēpoja ap Alaukstu puikas žigli Meitenes nesa tiem tēju bikli Sarmoja koki un logos viz puķes, Garām slēpo skaistas skuķes. Steigas nav, un ledus viz, Asaras pār vaigiem ris. Pāri ziliem egļu mežiem vanags pāri slīd. Vienā pusē spoža saule, otrā- apaļš mēness spīd. Sejā prieks, ūsās sniegs, mutē medus karamele Kaut kur dzīvo kvadrātaina pele.
Nu, kā jums patīk? Manuprāt, ir izdevušies patiešām lieliski, tēlaini, Skalbiski un vietām Veidenbaumiski dzejoļi. Lūdzu, nobalsojiet par sev tīkamāko dzejoli mūsu aptaujā (lapas augšējā, kreisajā stūrī). Dzeju un aptaujas rezultātus nodosim mūžīgā glabāšanā Saulrietu muzejā.
Un kā tad bez video!
Kā piemiņu par dalību akcijā, katrs slēpotājs saņēma šādu uzlīmi:
Šeit var izlasīt dažas atsauksmes par pasākumu, kas sameklētas interneta dzīlēs. Un to neesam rakstījuši mēs paši:)
XC.lv Gigis:Lielisks pasākums, varēja baudīt slēpošanu bez apdzīšanas stresa braucot savā komforta ātrumā! Trase bija sagatavota labāk kā citu gadu oficiālajos mačos. Paldies organizatoriem un atbalstītājiem. Jums izdevās pierādīt, ka pati pamatlieta- slēpošana, atmetot ''piekarināto'' komerciju, var būt saorganizējama bez ārprātīgām izmaksām. Lupo:patīkams pasākums,laba trase, paldies Gudrajam Taksim.p.s.Paveicās,ka nebija tie trakie mīnusi. Wheelie:Paldies par trasi, braucām pirmo reizi 3 cilvēku sastāvā )
infoski:
Usne:Malači! Bez "pompas" un ambīcijām! Vismaz neļaus šai tradīcijai iet bojā! Atgriežamies pie šā slēpojuma pamatiem! Prieks par to!
delfi.lv
Zibietis: tagad katrū s*du sauks par zibakciju?
Dalībnieks: Bija SUPER! Ja nākamgad slēpojumu organizētu komerciāļi, es labprātāk ar šo pašu kompāniju par trasi slēpotu nākamajā dienā! Malači!!!
Gundars_pat: Forši! Varbūt beidzot Alauksts atgriezīsies pie saviem pirmsākumiem. Biķerniekos diez kas nebija
kasjauns.lv
klimpa:Cepuri nost, forssi, ka muusdienas kads k-ko dara vienkaarsi sava un citu prieka peec. Malachi!!
Twitter:
valdisjanovs: Eu - bet bija BAIGI FORŠAIS pasākums! Piebalgas ļaudis = reāli radošie un bezbailīgie. Paldies arī Mārcim! ar nepacietību gaidu, kad varēšu izlasīt jaukos tautas vārstījumus, kas iespaidojušies no Skalbes tēva mājas atmosfēras.
Vivitalo: Mīļš mīļš paldies @Zete1 par brīnišķīgo atmosfēru Skalbes mājās!Mums visiem kopā izdevās uzšķilt dzīvības dzirksti. Iedvesmojoši un skaisti!
Aicinām visus ziemas mīļotājus braukt uz Vecpiebalgu un slēpot apkārt
Alaukstam, kamēr vien sagatavotā trase ir labā stāvoklī. Par
trases stāvokli ik dienu varēs uzzināt šajā blogā.
Slēpojums ap Alaukstu arī
bez sacensību spriedzes noteikti sniegs neaizmirstamu prieku.
