pirmdiena, 2013. gada 25. marts

Vecpiebalgas ceļam būt!

21.martā Latvija sasniedza ilgāko neatkarības periodu savā pastāvēšanas vēsturē. Taču Piebalgas pusē ir reģionālais autoceļš P30, kurš par neatkarīgu Latviju neko nav dzirdējis. Šķiet, tas neko nezina arī par 2.Pasaules kara senajām beigām.


Ik reizi, vedot bērnus uz Dzērbenes mūzikas skolu, braucot uz Rīgu, Cēsīm vai Madonu, ir grūti noticēt, ka mēs dzīvojam 2013.gadā un Latvija jau deviņus gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Vienīgi dziļā ziemā braukšana ir ciešama, jo bedres slēpjas zem biezas ledus kārtas.

Šis ceļš ir dzīvs piemineklis mūsu necieņai pašiem pret sevi un valsts vienaldzībai pret saviem iedzīvotājiem.


Cik ļoti mēs sevi necienām, ja esam gatavi desmitiem gadu apdraudēt savu un līdzcilvēku veselību un pat dzīvību, bojāt automašīnas, tā arī nespējot pieprasīt un panākt katastrofālā stāvoklī esošā ceļa salabošanu ?
Cik vienaldzīgi un nesvarīgi mēs esam valstij, ja tā spēj zibenīgi atrast miljardu latu “sistēmiskas” bankas glābšanai un neskaitāmam daudzumam citu apšaubāmu mērķu, taču 7884 neatkarības dienas nav pietiekams laiks, lai nodrošinātu savu iedzīvotāju drošu pārvietošanos?

Kamēr bērniem Latvijā uz skolu būs jābrauc pa šādiem ceļiem un Dzemdību nodaļu aprīkojuma iegādei nepieciešamie līdzekļi tiks vākti televīzijas šovos, katrs 18.novembra un 4.maija svētku salūts Rīgā būs kā sāpīgs pliķis mūsu sejā. Varbūt, līdz šīs kliedzošās netaisnības novēršanai, Latviju būtu pareizāk dēvēt par bedres, nevis veiksmes stāstu?

Nespējot pieklājīgi atbildēt uz meitas jautājumu: “Kāpēc mums uz mūzikas skolu jābrauc pa tik briesmīgu ceļu?”, mēs ieteicām – pajautā Valdim Dombrovskim. Un viņa arī pajautāja.

No tā, vai Ministru prezidents spēs sniegt ātru, mūsu desmitgadniecei saprotamu un pieņemamu atbildi, ir atkarīgas tālākās aktivitātes šajā lietā.

Katru pavasari mēs sagaidām ar bažām, šķendējamies par šausmīgo ceļu, labojam automašīnu un turpinām braukt. Taču šobrīd ir sasniegts kritiskais punkts, lai savu pasīvo attieksmi pārtrauktu. 
Ja Kārļa Skalbes 133.dzimšanas dienā piebaldzēni spēja 11 stundās pa Ērgļu bezceļiem un Kangaru kalnu dubļiem aiznest gaismu līdz Brīvības piemineklim, mūsu spēkos ir pārtraukt šo cilvēka cieņu pazemojošo stāvokli un panākt, lai nekavējoties tiktu uzsākti ceļa rekonstrukcijas darbi!

Virtuālā tūre pa reģionālo ceļu P30. 

Apvienojot vecpiebaldzēnu un Piebalgas draugu spēkus un prātus, mums tas izdosies!

Vivita & Mārcis

P.S. Ceļa P30 bedru galerija:












































otrdiena, 2013. gada 12. marts

Pašiem savi stalaktīti

Ziema ir patiesi brīnumains gadalaiks. Par to pārliecinājos pavisam nesen, nejauši ievērojot kaimiņmājas ūdenstorņa  neparastās pārvērtības. Sajutos kā nokļuvusi simtgadīgās stalaktītu alās. Fantastisks skaistums.