21.martā
Latvija sasniedza ilgāko neatkarības periodu savā pastāvēšanas
vēsturē. Taču Piebalgas pusē ir reģionālais autoceļš P30,
kurš par neatkarīgu Latviju neko nav dzirdējis. Šķiet, tas neko nezina arī par 2.Pasaules kara senajām beigām.
Ik reizi, vedot bērnus uz Dzērbenes mūzikas skolu, braucot uz Rīgu, Cēsīm
vai Madonu, ir grūti noticēt, ka mēs dzīvojam 2013.gadā un
Latvija jau deviņus gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Vienīgi dziļā ziemā braukšana ir ciešama, jo bedres slēpjas
zem biezas ledus kārtas.
Šis ceļš
ir dzīvs piemineklis mūsu necieņai pašiem pret sevi un valsts
vienaldzībai pret saviem iedzīvotājiem.
Cik ļoti
mēs sevi necienām, ja esam gatavi desmitiem gadu apdraudēt savu un
līdzcilvēku veselību un pat dzīvību, bojāt automašīnas, tā
arī nespējot pieprasīt un panākt katastrofālā stāvoklī esošā
ceļa salabošanu ?
Cik
vienaldzīgi un nesvarīgi mēs esam valstij, ja tā spēj zibenīgi
atrast miljardu latu “sistēmiskas” bankas glābšanai un
neskaitāmam daudzumam citu apšaubāmu mērķu, taču 7884 neatkarības dienas nav pietiekams laiks, lai nodrošinātu savu iedzīvotāju drošu
pārvietošanos?
Kamēr
bērniem Latvijā uz skolu būs jābrauc pa šādiem ceļiem un
Dzemdību nodaļu aprīkojuma iegādei nepieciešamie līdzekļi tiks
vākti televīzijas šovos, katrs 18.novembra un 4.maija svētku
salūts Rīgā būs kā sāpīgs pliķis mūsu sejā. Varbūt, līdz šīs kliedzošās netaisnības novēršanai, Latviju būtu pareizāk dēvēt par bedres, nevis veiksmes stāstu?
Nespējot
pieklājīgi atbildēt uz meitas jautājumu: “Kāpēc mums uz
mūzikas skolu jābrauc pa tik briesmīgu ceļu?”, mēs ieteicām –
pajautā Valdim Dombrovskim. Un viņa arī pajautāja.
No tā,
vai Ministru prezidents spēs sniegt ātru, mūsu desmitgadniecei saprotamu un pieņemamu atbildi, ir atkarīgas tālākās aktivitātes
šajā lietā.
Katru
pavasari mēs sagaidām ar bažām, šķendējamies par šausmīgo
ceļu, labojam automašīnu un turpinām braukt. Taču šobrīd ir
sasniegts kritiskais punkts, lai savu pasīvo attieksmi pārtrauktu.
Ja Kārļa Skalbes 133.dzimšanas dienā piebaldzēni spēja 11
stundās pa Ērgļu bezceļiem un Kangaru kalnu dubļiem aiznest gaismu līdz Brīvības piemineklim, mūsu spēkos ir pārtraukt šo
cilvēka cieņu pazemojošo stāvokli un panākt, lai nekavējoties
tiktu uzsākti ceļa rekonstrukcijas darbi!
Virtuālā tūre pa reģionālo ceļu P30.
Apvienojot
vecpiebaldzēnu un Piebalgas draugu spēkus un prātus, mums tas
izdosies!
Vivita &
Mārcis
P.S. Ceļa P30 bedru galerija: