Vasaras piedzīvojums - Braslas upe iekarota!

Juhū, vasaras smarža un garša atkal ir klāt! Īstais laiks, lai tie, kas vēl nav paspējuši, kopā ar ģimeni piepildītu vienu no bērnu mazajiem,  piedzīvojumu pilnajiem sapnīšiem - nobrauktu ar laivu pa kādu no skaistajām Latvijas upēm. Mūsu izvēle šajā vasarā -  salīdzinoši nelielā, bet brīnumskaistā Braslas upe. 

Savu ceļojumu sākam netālu no Straupes, beidzam - ar iepeldēšanu Gaujā. Kartē - sarkanie punkti. Kopā aptuveni 15km, apmēram 8,5 stundas. Laivojām ar divām 4-vietīgām gumijas laivām, kuras iznomājām  Siguldā, uzņēmumā Mučas.

Ceļojam kopā ar saviem uzticamajiem draugiem, ar kuriem kopā izbaudījām slēpošanas priekus Somijā, tātad, divas ģimenes, katrā 2 bērni, vecumā no 4-9 gadi. Aiziet!!!

 Mums kā Vecpiebaldzēniem liels prieks par ūdensrozēm arī upē.

 Jau upes pirmajos līkumos atklājas nelielas smilšakmens klintis ar alām.

Diemžēl, arī šajā upē neiztiek bez ūdens tūristu atstātās drazas...

 Atpūtas brīžos - ļoti atvēsinoša pelde.

Tā mēs skaisti laivojam, padziedam, papeldam, līdz mūsu priekšā  parādās šāds oriģināls auklu tiltiņš. Ar lielu prieku metamies izmēģināt, sokas pavisam interesanti, jo tilts ir ļoti kustīgs, kājas ļogās un jautrības netrūkst! 

Izrādās, te ir mednieku un tūristu apmetne Mārkulīči. Uzspēlējam boulingu...

 ... satiekam savas pirmās šīgada baravikas.

Turpinām ceļu pa gleznaino Braslu. Vietām ūdens ir ļoti sekls, laiva uzsēžas uz kāda akmens, brīžiem ceļu šķērso kāds nogāzies koks, bet vietām - pat straujas krācītes. Vārdu sakot, šī nepavisam nav garlaicīga upe, te ir jāstrādā un uzmanīgi jāseko līdzi. 

Nākamā pietura - Braslas tilts. 

 Šajā vietā šaurā, nelielā upīte kļūst par lielu ezeru. Esam nonākuši Braslas HES appludinātajā teritorijā, kur spēcīgi jāairē, jo pūš liels pretvējš. 

 Tikuši līdz slūžām, kāpjam no laivām ārā un nesam tās lejā, uz upi.

Turpmākais ceļojums ir pilns ar pārsteiguma un sajūsmas saucieniem, jo burtiski katrā upes līkumā atklājas kāds lielāks vai mazāks iezis un alas, to te ir patiesi daudz.

 Kādā no klints alām, vairāku metru augstumā, pamanījām tādu kā senu svētvietu ar milzīgu, pilnīgi apaļu akmeni. Dīvaina sajūta...

Kad atlikuši vien pāris kilometri (apm. 1 stunda) līdz  Braslas ietecei Gaujā, mūs pārsteidz patiesi briesmīgs negaiss ar zibeni, pērkonu un tādu lietu, kas gāžas kā balta siena. Tā kā šajā upes posmā krasti ir ļoti aizauguši un tuvojas vakars, turpinām airēties līdz uzvarošajām beigām! Esam salijuši, mazliet nosaluši, tomēr optimismu nezaudējam ne mirkli!

Stāvot Gaujas krastos, sagaidām, kad atkal uzspīd saule un pa vienam vien ierodas citi laivotāji, kurus sagaidām ar skanīgām dziesmām. Prieks abpusējs!

Vēl lielāks prieks mūs pārņem, kad sagaidām busiņu ar "Muču" pārstāvi, kas aizvizina mūs atpakaļ uz Straupi, vietu, kur sākām savu lielisko vasaras laivu ceļojumu. 


Esam saguruši, tomēr pilni pozitīvām emocijām un kārtējo reizi esam guvuši pārliecību, ka Latvija ir tik pārsteidzoša un brīnišķi skaista! 

Baudiet vasaru pilnu krūti!

Pretim pavasarim pa Ogres upi!

Tas nu ir noticis! Pirmo reizi mūžā laivoju pa upi pavasarī! Un, izrādās, ka tas nebūt nav auksti, slapji un bailīgi, tomēr mazliet nervus kutinoši gan. Ideja radās pavisam nejauši, tviterī ieraugot aicinājumu pievienoties EŽU komandai 2 dienu ekspedīcijā pa Ogres upi. Šo piedāvājumu mēs ar vīru gan neizmantojām, tomēr tas mūs iedvesmoja laivot diviem vien, jo laiva mums ir un Ogres upe atrodas pavisam netālu - ap 12 km.   

                                 

Svētdiena ir tieši tik pasakaini saulaina un silta, lai paveiktu ko īpašu. Ceļojumu sākam pie Cirstu muižas tilta un laivojam līdz otram tiltam (pie Lejas Raunas).

Jāsaka uzreiz, mums nav ne jausmas, kas mūs sagaida, cik strauja būs upe, tomēr pats sākums ir visai cerīgs - upe pilna miera,  klusumu vien pārtrauc pēkšņi izspurgušas pīles un ritmiski airu šļaksti.

Tas gan izrādās tikai klusums pirms "vētras", jo tālāk mūs sagaida vairāki gandrīz necaurbraucami džungļi, ko veido sagāzušies koki pāri visai upei un milzīgs daudzums plastmasas pudeļu. Skats briesmīgs. Šādas bīstamas vietas visā mūsu maršrutā ir vairāk kā 6 un jāsaka, ka neliels zāģītis būtu lieti noderējis.

Kopīgiem spēkiem atbrīvojam upes ceļu, ik pa laikam uzmanīgi klausoties, vai neatskanēs nodevīgā skaņa "čuššš", kas vēstītu par mūsu ceļojuma beigām... Par laimi, laivu izdodas saglabāt neskartu. Dodamies tālāk, bet katrs jauns līkums nes kņudošu satraukumu...

Par laimi, visi Ogres mošķi bija sapulcējušies upes sākumā, it kā pārbaudot mūsu izturību. Tālāk jau laivošanu baudījām pilnu krūti - visapkārt putnu nemitīgās čalas un tajā pat laikā - pilnīgs, relaksējošs miers.

Šis jau ir otrs tilts. Mūsu mazā upes ceļojuma noslēgums. Kopējais upes garums šajā posmā ir 3,5 km, ko pieveicām apmēram pusotrā stundā. 

Kā jau ierasts, tiešākai klātbūtnes sajūtai ir tapis arī neliels video. (Vēlams skatīties Youtube lapā).

Atstājuši laivu upesmalā, atpakaļceļu līdz mašīnai veicām kājām, vien nieka 3 km. Pa ceļam ielūkojāmies Cirstu muižā. Pirmo reizi rakstos tā minēta jau 1544.gadā. Pirmskara gados te bijusi skola, bet šobrīd muiža ir privātīpašums, kas pēc vienošanās atvērts arī interesentu apskatei.

Jāsaka kā ir - viena varen izdevusies, iedvesmojoša svētdiena!
Šoreiz bērni palika mājās, jo pavasara laivošana tomēr ir nedaudz ekstrēma. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka šovasar noteikti ceļosim pa upi visa ģimene kopā. Mums jau ir lieliska pagājušās vasaras pieredze 1 dienas laivošanā pa Gauju (no Līgatnes pārceltuves lidz Siguldai), kad izmantojām firmas organizētu pakalpojumu ar laivas nomu un transporta loģistiku. Tas bērniem vēl joprojām šķiet aizraujošākais vasaras piedzīvojums. 

Tveriet pavasari pilnu krūti!

Vivita