pirmdiena, 2012. gada 30. jūlijs

Mazās Kalniņa dienas Inešos

Jūlija pēdējā sestdienā, jau piekto gadu pēc kārtas, Vecpiebalgas muižas parka estrādē Inešos notika "Mazās Kalniņa dienas". Kā uzzināju, tieši šeit, par spīti padomju drošības orgānu aizliegumiem, nostiprinājās Lielo Imantdienu tradīcija, kas sasniegusi milzu popularitāti vēl šodien. 
Koncerta pirmajā daļā skanēja Imanta Kalniņa dziesmas, kuru pamatā ir tautas mūzika un vārdi. Turpinājumā - grupas "Autobuss debesīs" koncerts ar visu laiku populārākajām Kalniņa dziesmām. Jāsaka atklāti, nebiju šīs grupas īpaša pielūdzēja, līdz šim vakaram... Mūziķi spēlēja ar īpašu atdevi un cilvēki to novērtēja, no sirds dziedot līdzi un aktīvi  dejojot.




Klausītāju rindās, protams, arī pats Imants Kalniņš. Smaidīgs un ārkārtīgi apmierināts ar pasākumu.

Kādā brīdī uz skatuves kāpa arī aktrise Karīna Tatārinova, lai kopā ar visiem uzdziedātu "Alvas zaldātiņus".







Noslēgumā - neliela, bet skaista uguņošana ar grupas muzikālo pavadījumu.


Nezinu, kā tas nācies, bet Mazajās Kalniņa dienās mūsu ģimene bija pirmo reizi, bet jau tagad skaidri zinu, ka noteikti būsim klāt arī citus gadus. Skaista mūzika, sirsnīga atmosfēra un galvenais - brīnišķīga pasākuma norises vieta. Vai esat jau bijuši Vecpiebalgas muižā Inešos? Tepat ir arī Piebalgas porcelāna darbnīca.

Noteikti atbrauciet!

otrdiena, 2012. gada 24. jūlijs

Vasaras piedzīvojums - Braslas upe iekarota!

Juhū, vasaras smarža un garša atkal ir klāt! Īstais laiks, lai tie, kas vēl nav paspējuši, kopā ar ģimeni piepildītu vienu no bērnu mazajiem,  piedzīvojumu pilnajiem sapnīšiem - nobrauktu ar laivu pa kādu no skaistajām Latvijas upēm. Mūsu izvēle šajā vasarā -  salīdzinoši nelielā, bet brīnumskaistā Braslas upe

Savu ceļojumu sākam netālu no Straupes, beidzam - ar iepeldēšanu Gaujā. Kartē - sarkanie punkti. Kopā aptuveni 15km, apmēram 8,5 stundas. Laivojām ar divām 4-vietīgām gumijas laivām, kuras iznomājām  Siguldā, uzņēmumā Mučas.

Ceļojam kopā ar saviem uzticamajiem draugiem, ar kuriem kopā izbaudījām slēpošanas priekus Somijā, tātad, divas ģimenes, katrā 2 bērni, vecumā no 4-9 gadi. Aiziet!!!
 Mums kā Vecpiebaldzēniem liels prieks par ūdensrozēm arī upē.
 Jau upes pirmajos līkumos atklājas nelielas smilšakmens klintis ar alām.






Diemžēl, arī šajā upē neiztiek bez ūdens tūristu atstātās drazas...

 Atpūtas brīžos - ļoti atvēsinoša pelde.


Tā mēs skaisti laivojam, padziedam, papeldam, līdz mūsu priekšā  parādās šāds oriģināls auklu tiltiņš. Ar lielu prieku metamies izmēģināt, sokas pavisam interesanti, jo tilts ir ļoti kustīgs, kājas ļogās un jautrības netrūkst! 

Izrādās, te ir mednieku un tūristu apmetne Mārkulīči. Uzspēlējam boulingu...

 ... satiekam savas pirmās šīgada baravikas.
Turpinām ceļu pa gleznaino Braslu. Vietām ūdens ir ļoti sekls, laiva uzsēžas uz kāda akmens, brīžiem ceļu šķērso kāds nogāzies koks, bet vietām - pat straujas krācītes. Vārdu sakot, šī nepavisam nav garlaicīga upe, te ir jāstrādā un uzmanīgi jāseko līdzi. 
Nākamā pietura - Braslas tilts. 
 Šajā vietā šaurā, nelielā upīte kļūst par lielu ezeru. Esam nonākuši Braslas HES appludinātajā teritorijā, kur spēcīgi jāairē, jo pūš liels pretvējš. 

 Tikuši līdz slūžām, kāpjam no laivām ārā un nesam tās lejā, uz upi.




Turpmākais ceļojums ir pilns ar pārsteiguma un sajūsmas saucieniem, jo burtiski katrā upes līkumā atklājas kāds lielāks vai mazāks iezis un alas, to te ir patiesi daudz.


 Kādā no klints alām, vairāku metru augstumā, pamanījām tādu kā senu svētvietu ar milzīgu, pilnīgi apaļu akmeni. Dīvaina sajūta...







Kad atlikuši vien pāris kilometri (apm. 1 stunda) līdz  Braslas ietecei Gaujā, mūs pārsteidz patiesi briesmīgs negaiss ar zibeni, pērkonu un tādu lietu, kas gāžas kā balta siena. Tā kā šajā upes posmā krasti ir ļoti aizauguši un tuvojas vakars, turpinām airēties līdz uzvarošajām beigām! Esam salijuši, mazliet nosaluši, tomēr optimismu nezaudējam ne mirkli!
Stāvot Gaujas krastos, sagaidām, kad atkal uzspīd saule un pa vienam vien ierodas citi laivotāji, kurus sagaidām ar skanīgām dziesmām. Prieks abpusējs!
Vēl lielāks prieks mūs pārņem, kad sagaidām busiņu ar "Muču" pārstāvi, kas aizvizina mūs atpakaļ uz Straupi, vietu, kur sākām savu lielisko vasaras laivu ceļojumu. 


Esam saguruši, tomēr pilni pozitīvām emocijām un kārtējo reizi esam guvuši pārliecību, ka Latvija ir tik pārsteidzoša un brīnišķi skaista! 


Baudiet vasaru pilnu krūti!

trešdiena, 2012. gada 18. jūlijs

Mirklis dievišķa pieskāriena...

Svētdiena. Vecpiebalgas durvis pamazām veras ciet... Laiks sakārtot domas, emocijas un notikumus, kas visas nedēļas skrējienā tik krājušās un krājušās. Katra nākamā diena šķiet skaistāka un bagātāka par iepriekšējo un ir sajūta, ka nekas labāks jau vairs nevar būt. BET pienāk svētdiena. Laiks doties uz baznīcu. Un, izrādās, tieši šis koncerts ir nedēļu ilgušo Vecpiebalgas svētku absolūta kulminācija, īsts emociju un asaru sprādziens. Vienaldzīgo šajā dievnamā nav un nevar būt. Patiesi dievišķs mirklis...
Citēšu sava vīra māsas Nellijas ierakstu Twitter kontā: "Dievs bija savā namā Vecpiebalgā, kad te šodien muzicēja Jānis Lūsēns un Kristīne Zadovska". 
Noklausieties aizkustinošo dziesmu "Mazu brīdi pirms". 
                                      

"Bērna lūgšana" 

Noslēguma dziesma, kas emocionāli burtiski uzspridzināja visus klātesošos un arī pašus māksliniekus... "Ja es būtu..."
Liels, liels paldies visiem, kas radīja šos svētkus visas nedēļas garumā. Nebaidīšos teikt, ka šī bija skaistākā, brīnišķīgām emocijām un notikumiem piepildītākā nedēļa Vecpiebalgas un arī mūsu ģimenes vēsturē. FANTASTISKI! No sirds vēlu, lai veiksme un izdoma ir līdzās arī nākamajos pasākumos!!!

otrdiena, 2012. gada 17. jūlijs

Lieluzvedums "Ja tik mīļa ielūgšana" jeb Ķesteris un Keišs Alauksta estrādē

Sestdienas vakars. Auto un cilvēku straume kā nemierīga upe plūst uz Alaukstu, jo šovakar - nedēļu ilgušo svētku kulminācija - Vecpiebalgas rakstnieces Ingunas Baueres un komponista Jāņa Lūsēna muzikāls lieluzvedums "Ja tik mīļa ielūgšana...", režisors -  Varis Brasla. Tik liels  un vērienīgs kultūras pasākums šajā estrādē nav noticis gadiem. 


Neliels fragments no dziesmas, kas izrādes vakarā kļuva par īstu hītu! Jau otrajā reizē visa publika aizrautīgi dziedāja kopā ar Kārli Skalbi un Antonu Austriņu. Ceru, ka vēl šovasar būs iespēja šo lielisko dziesmu dzirdēt radiostacijās.
                                             Pagājušais

Draugs, kur laimīgs esi bijis,
                                                           Otrreiz neatgriezies vairs:
                                                           Tā kā saulē lietus lijis
                                                           Pagājušā sapnis kairs.

                                                           Tā kā saulē lietus lijis:
                                                           Vakar bij un šodien nav. 
                                                           Laiks ir visu pārmainījis, 
                                                           Šodien viss ir citāds jau.

                                                          Vecā vietā kalni, lejas, 
                                                         Vecā vietā tava sirds. 
                                                         Citi ļaudis, citas sejas,
                                                         Citam mīļās acis mirdz.
Vienlaicīgi norit divas izrādes - uz skatuves un virs Alauksta...
Andrejs Pumpurs (Andris Keišs) un Kārlis Skalbe (Ģirts Ķesteris) bija ļoti laipni un skatītājiem piedāvāja ielūgumā minēto šņabi ar citrona miziņu. 
Manai draudzenei Ilzei Andrejs Pumpurs piedāvāja alu. Lai gan viņa ir alus nedzērāja, vai viņam ir iespējams atteikt? :)


Vakara turpinājumā - kopā ar aktieriem lielā tautas sadziedāšanās, kas nerimstas pusotras stundas garumā. Brīnišķīgs, jautrs un patiesi sirsnīgs vakars, izdziedātas teju visas skaistākās un labākās latviešu dziesmas, bet sākām un beidzām, protams, ar tradicionālo Vecpiebalgas dziesmu. 
                                       
Kā lai tādā brīdī projām iet...?