Dziesmu un deju svētki rit pilnā sparā un, šķiet, tie ienākuši teju vai katrā Latvijas sētā. Vecpiebalgas novads var pamatoti lepoties ar ļoti kuplu dalībnieku pulku, jo svētkos piedalās vairāk kā 150 pašdarbnieki no 4 deju kolektīviem, 2 koriem, kā arī jau tikko godalgotā Vecpiebalgas audēju kopa.
Mūsmājās līdz šim lielāko un saviļņojošāko sajūtu radīja Goda diriģenta, simtgadnieka, Roberta Zuikas spēks un apņēmība, diriģējot valsts himnu svētku atklāšanā.
Divās dienās, esot Rīgā, pa kripatiņai vien turpinājām tvert Dziesmu svētku mirkļus. Amatierteātru izrādes Vērmanes dārzā, bagātīgais amatnieku tirdziņš, bērnu kolektīvu koncerti Berga bazārā, visur ielās sastopamie svētku dalībnieki un iedvesmotie ārzemju tūristi...
Bet lielāko pārsteigumu un neparastu svētku sajūtu visai ģimenei sagādāja mūsu meita Loreta, aizvedot mūs uz t/c "Galerija Centrs, kur apskatāma bērnu un jauniešu tēlniecības izstāde "Dziesmu svētku ceļš".
Izstādes autori ir gandrīz 500 audzēkņi un skolotāji no 28 mākslas un vispārizglītojošām skolām. Kā izrādījās, arī Vecpiebalgas novada Inešu mākslas skolas radošie bērni devuši savu ieguldījumu Dziesmu svētku stāsta tapšanā, no baltas akmens masas veidojot visdažādākos tēlus. Saliekot visus fragmentus kopā, ir radies 20 metrus garš, dinamisks stāsts. Ikvienā, pat mazākajā skulptūrā ir aizraujošas nianses.
Kā vēsta leģenda, Dziesmu svētku tradīcija nāk no Vācijas.
Bet pie tās ieviešanas Latvijā esot "vainīgs" Dikļu mācītājs Juris Neikens, kuram ļoti paticis dziedāt. Šajā ziņā viņam saskanējis ar zemniekiem, kuriem dziesma palīdzējusi grūtajos lauku darbos.
Drīz vien jau esot dziedājis viss Dikļu pagasts, pat kučieris uz bukas.
Kopīgā dziedāšana izvērtās tik nopietna, ka Neikena kalniņā tika rīkoti pirmie dziedāšanas svētki.
Iedvesmoti no šī pasākuma, cilvēki devās gājienā, cauri pagastiem un novadiem popularizējot kopā dziedāšanu (p.s. tieši šī baznīca un apkārtne, kā arī vairākas cilvēku skulptūras ir Piebalgas bērnu darbs).
Dziedātāji gāja un brauca cauri mežiem, pļavām un purviem.
Starp viņiem bijis arī Baumaņu Kārlis no Viļķenes, kurš pa ceļam sacerējis dziesmu. Kādu? Noteikti uzminēsiet ar pirmo reizi.
Dziedātāji gāja un gāja, līdz nonāca Rīgā.
Cilvēku bija tik daudz, ka visas ielas bija pilnas.
Svētku dalībnieki pulcējās Esplanādē. Ļoti kolorīti un pamatīgas izpētes vērti svētku dalībnieki, atļaušos piebilst.
Arī skatītāji tribīnēs ne mazākas apbrīnas vērti.
Mājās palicēji, jau mūsdienīgā versijā, vēro notiekošos svētkus, pieplakuši pie saviem TV ekrāniem. Četrkājainie mīluļi arī, saprotams, turpat.
Mums laimējās satikt šīs brīnišķīgās izstādes idejas autori un kuratori Ilzi Kupču no Latvijas Nacionālā kultūras centra. Arī viņa atzina, ka izstāde ir izdevusies, pat tik ļoti, ka ik pa laikam kādas detaļas jāatjauno un jāpielabo... jo apmeklētāji mēdz skatīties arī ar rokām...
Paldies lielajiem un mazajiem Piebalgas māksliniekiem par īpašas svētku sajūtas radīšanu! Nu var teikt, ka no vienkāršiem svētku vērotājiem, arī mūsu ģimene ir kļuvusi par svētku dalībniekiem.
Izstāde t/c "Galerija Centrs" būs apskatāma līdz 22.jūlijam.
Svētki turpinās. Novēlu ikvienam notvert savu īpašo Dziesmu un deju svētku sajūtu!
