Apslido Alaukstu!

Kurš gan bērnībā nav sapņojis ar slidām traukties pāri aizsalušam ezera spogulim, gluži kā 'Sudraba slidu' Grētele un Hanss ar saviem draugiem slidoja pāri Holandes aizsalušajiem kanāliem?

Slidot Holandē, protams, būtu romantiski! Par laimi, reizi desmit gados arī pie mums daba parūpējas par ziemu, kurā pieejami gluži vai neaptverami dabīgo slidotavu plašumi.

Alaukstu varam apiet, apslēpot, apskriet un apbraukt ar velosipēdu. Šoziem šim uzskaitījumam pievienosim arī slidas. 

Labi sasalušo un gludo ezera ledu klāj neliela sniega kārtiņa un slidojums pa to, kur vien acis rāda, sniedz vārdos grūti aprakstāmu sajūsmu!

Aicinām piedalīties zibakcijā "Apslido Alaukstu!" un ziemas priekus izbaudīt jautrā kompānijā!

Tiekamies šo svētdien, 26.janvārī, pulksten 13:00 pie Alauksta estrādes.

Nebēdā arī, ja tev nav slidu. Nāc izstaigāties, satikt draugus un sajust ziemas skaistumu!

Sportiskākie zibakcijas dalībnieki varēs veikt 13 km un tiešām apslidot Alaukstu.

Taču pilnīgi katram būs pa spēkam doties Alauksta salas atklāšanas ekspedīcijā (turp-atpakaļ ap 5 km).

Kad beidzot būsim saguruši, dzersim karstu tēju ar medu, ēdīsim līdzpaņemtās maizītes un sildīsim nosalušos pirkstus un degungalus, jautri pļāpājot  pie ugunskura.

Nāc un pievienojies, jo ziema ir foooorša:)

Pašiem savi stalaktīti

Ziema ir patiesi brīnumains gadalaiks. Par to pārliecinājos pavisam nesen, nejauši ievērojot kaimiņmājas ūdenstorņa  neparastās pārvērtības. Sajutos kā nokļuvusi simtgadīgās stalaktītu alās. Fantastisks skaistums. 

Lai svētki turpinās!

Novembris - mēnesis, par kuru no apkārtējiem dzirdēts tik daudz. Gada tumšākais, drūmākais, veļu laiks, mēnesis, kurš jāpārcieš līdz pirmajam sniegam... 

Mūsmājās tieši pretēji - šis ir viens varen darbīgs, priecīgs un gaišiem notikumiem piepildīts laiks, kas vienmēr vainagojas ar draugu sanākšanu, sportošanu, kopīgu muzicēšanu un kādu izzinošu ekspedīciju. 

Lāčplēša dienā pirmais darbiņš - ļoti patriotisks!

Ir katram roka jāpieliek...

...lai Latvijas karogs augšā tiek!

Arī kājas liekam lietā. Draudzības spēle minifutbolā. 

Šoreiz, it kā ikdienišķs gājiens uz Alaukstu, pārvērtās par Lāčplēša dienas cienīgu ekspedīciju. Pastaiga pa lielceļu mūs neinteresē, izvēlamies pļavu, meža džungļus un sekojam mūsu mazās Gaujas tecējumam.

Pirmais šķērslis - mazs ūdenskritums

Nākamais - jau nopietnāks, katram sava pāri tikšanas metode.

Brīžiem cīnamies ar sevi un džungļiem, bet tālumā tikmēr nozib stirnu bariņš

Rūķīšu klātbūtni sajutām, viņu "soliņus" apskatījām, tomēr vaigā nevienu nesatikām. 

 Dodamies tālāk...

   

 Mazā Gauja kļūst arvien lielāka un plašāka...

Līdz pārvēršas par bebru radītu dambi.

Šķiet, kāds ir paspēlējies ar akvareļiem...

Alauksts tuvojas...

Pirms tam gan jāuzvar vēl kādā cīņā...

Mazie Lāčplēši!

Kas gan tā par ekspedīciju bez jautrības... 

                            

Kādā brīdī purva rūķi izjokoja gan Loretu, gan Džezmenu:) 

Skudras nepadodas! Pūznis aug arvien lielāks!

Šis koks tiešām aizsedz skatu uz Alaukstu...

Mirklis meditatīva miera...

 Un koncerts estrādē var sākties!

 Kā dāvana svētkos - saulaina gaileņu puķe.

      

 Vakarā svētku turpinājums - pulcējamies pie skolas.

 Dziesmām skanot, nesam Gaismu cauri visai Vecpiebalgai

un godinām diženākos novadniekus.

Lukturīši, kas tika doti no rokas rokā 133 km garumā, uz brīdi izgaismoja arī Vecpiebalgas ielas un sirdis.

Ar dziesmām, sarunām un gardu putru, sildāmies pie ugunskura.

Paldies, mīļie vecpiebaldzēni, par silto uzņemšanu savā pulkā!

Vasaras piedzīvojums - Braslas upe iekarota!

Juhū, vasaras smarža un garša atkal ir klāt! Īstais laiks, lai tie, kas vēl nav paspējuši, kopā ar ģimeni piepildītu vienu no bērnu mazajiem,  piedzīvojumu pilnajiem sapnīšiem - nobrauktu ar laivu pa kādu no skaistajām Latvijas upēm. Mūsu izvēle šajā vasarā -  salīdzinoši nelielā, bet brīnumskaistā Braslas upe. 

Savu ceļojumu sākam netālu no Straupes, beidzam - ar iepeldēšanu Gaujā. Kartē - sarkanie punkti. Kopā aptuveni 15km, apmēram 8,5 stundas. Laivojām ar divām 4-vietīgām gumijas laivām, kuras iznomājām  Siguldā, uzņēmumā Mučas.

Ceļojam kopā ar saviem uzticamajiem draugiem, ar kuriem kopā izbaudījām slēpošanas priekus Somijā, tātad, divas ģimenes, katrā 2 bērni, vecumā no 4-9 gadi. Aiziet!!!

 Mums kā Vecpiebaldzēniem liels prieks par ūdensrozēm arī upē.

 Jau upes pirmajos līkumos atklājas nelielas smilšakmens klintis ar alām.

Diemžēl, arī šajā upē neiztiek bez ūdens tūristu atstātās drazas...

 Atpūtas brīžos - ļoti atvēsinoša pelde.

Tā mēs skaisti laivojam, padziedam, papeldam, līdz mūsu priekšā  parādās šāds oriģināls auklu tiltiņš. Ar lielu prieku metamies izmēģināt, sokas pavisam interesanti, jo tilts ir ļoti kustīgs, kājas ļogās un jautrības netrūkst! 

Izrādās, te ir mednieku un tūristu apmetne Mārkulīči. Uzspēlējam boulingu...

 ... satiekam savas pirmās šīgada baravikas.

Turpinām ceļu pa gleznaino Braslu. Vietām ūdens ir ļoti sekls, laiva uzsēžas uz kāda akmens, brīžiem ceļu šķērso kāds nogāzies koks, bet vietām - pat straujas krācītes. Vārdu sakot, šī nepavisam nav garlaicīga upe, te ir jāstrādā un uzmanīgi jāseko līdzi. 

Nākamā pietura - Braslas tilts. 

 Šajā vietā šaurā, nelielā upīte kļūst par lielu ezeru. Esam nonākuši Braslas HES appludinātajā teritorijā, kur spēcīgi jāairē, jo pūš liels pretvējš. 

 Tikuši līdz slūžām, kāpjam no laivām ārā un nesam tās lejā, uz upi.

Turpmākais ceļojums ir pilns ar pārsteiguma un sajūsmas saucieniem, jo burtiski katrā upes līkumā atklājas kāds lielāks vai mazāks iezis un alas, to te ir patiesi daudz.

 Kādā no klints alām, vairāku metru augstumā, pamanījām tādu kā senu svētvietu ar milzīgu, pilnīgi apaļu akmeni. Dīvaina sajūta...

Kad atlikuši vien pāris kilometri (apm. 1 stunda) līdz  Braslas ietecei Gaujā, mūs pārsteidz patiesi briesmīgs negaiss ar zibeni, pērkonu un tādu lietu, kas gāžas kā balta siena. Tā kā šajā upes posmā krasti ir ļoti aizauguši un tuvojas vakars, turpinām airēties līdz uzvarošajām beigām! Esam salijuši, mazliet nosaluši, tomēr optimismu nezaudējam ne mirkli!

Stāvot Gaujas krastos, sagaidām, kad atkal uzspīd saule un pa vienam vien ierodas citi laivotāji, kurus sagaidām ar skanīgām dziesmām. Prieks abpusējs!

Vēl lielāks prieks mūs pārņem, kad sagaidām busiņu ar "Muču" pārstāvi, kas aizvizina mūs atpakaļ uz Straupi, vietu, kur sākām savu lielisko vasaras laivu ceļojumu. 


Esam saguruši, tomēr pilni pozitīvām emocijām un kārtējo reizi esam guvuši pārliecību, ka Latvija ir tik pārsteidzoša un brīnišķi skaista! 

Baudiet vasaru pilnu krūti!