piektdiena, 2012. gada 19. oktobris

Ekspedīcija: Klintis.

Kādā skaistā dienā devāmies ekspedīcijā, Vidzemes klinšu meklējumos. Kur gan citur tās atrast, ja ne pie upes? Pat dziesmās tiek apdziedātas skaistās Gaujas stāvās klinšu kraujas. Dodamies ceļā!

Mūsu meklējumi vainagojas panākumiemjau itin drīz! Tikai nieka 6 km no Cēsīm mūs apbur Ērgļu jeb Ērģeļu klintis. Skaistas un  krāšņas savā varenībā.
                            
Koka kāpnes un margas pamatīgi sagrauzis laika zobs, tomēr, uzmanīgi laipojot, ir iespējams nokļūt gan klinšu virsotnē, gan noripināties lejā pie pašas Gaujas.


Dodamies tālāk! Rāmniekos mūs sagaida uzreiz 2 tilti. Vienu, kā noprotams, mazliet līgani šūpodamies, šķērsojam kājām - turp un atpakaļ. Klusiņām iedomāta vēlēšanās, jo, šķiet, visi esam te pirmo reizi.


Pavisam drīz, izbaudot patiesi lieliskus lauku ceļus un ainavas, nonākam pie Sietiņieža. Kā gan tas iespējams, ka visu mūžu dzīvojot Vidzemē, ne reizi neesam redzējuši šo dabas brīnumu? 

Šis ir viens no skaistākajiem un augstākajiem Latvijas iežiem ar dažādām formām, alām un nišām. Un, protams, neiztrūkstošajiem gravējumiem...

Pastaiga šeit sniedz milzu gandarījumu un prieku, jo koka trepītes un platformas ir jaunas, un ainava no jebkura punkta ir vienkārši elpu aizraujoša. 
                   
Mazajiem alu cilvēkiem ir jāizpēta visas spraugas un nišas.





Šo savdabīgo rakstu, kas izskatās kā sietiņš, izveidojusi kāda savvaļas bišu suga, kas iemājojusi iezī. Daži pētnieki uzskata, ka no tā arī cēlies ieža nosaukums. 



Vienā pusē - majestātiskās klintis, otrā - rāmi plūst Gauja.




Kad esam gana staigājuši un priecājušies par klintīm, starp kokiem beidzot pavīd saule.

Šajā mirklī rudens pie Gaujas iemirdzas visā savā zeltītajā krāšņumā!



Ugunskurā rāmi gatavojas mūsu piknika mielasts, un ir īstais laiks nokāpt lejā, pie Gaujas.


Mmmm, smaržīgi, miltaini, vietām mazliet vēl kraukšķīgi, bet noteikti gardākie kartupeļi, kas ēsti!

Un kā atvadu sveiciens virs galvas vēl spārnu švīkstoņa un dzērvju izmisīgās klaigas...

1927.gadā pavasara darba svētkos šo piemiņas akmeni uzstādīja LU studenti no studentu organizācijas "Vienotie Līdumi". 2008.gadā piemineklis tika atjaunots. 

Brīvdienas solās būt siltas un krāšņas, tādēļ no sirds iesaku, dodies dabā, 
Skaties uz skaisto Latviju un priecājies par to!

pirmdiena, 2012. gada 15. oktobris

Skrējiena "NESAM GAISMU" logo

Stafetes skrējiena "NESAM GAISMU" organizēšana ir uzņēmusi lielus apgriezienus! Sadarbībā ar Inešu mākslas skolas audzēkņiem un mākslinieku Daini Andersonu, ir tapis brīnišķīgs skrējiena logo. 
Dalību skrējienā ir apstiprinājuši tādi Latvijā un pasaulē pazīstami vecpiebaldzēni, kā divkārtējais Pasaules čempions motokrosā Kaspars Stupelis, Vankūveras olimpisko spēļu dalībniece, biatloniste Līga Glāzere-Spalviņa un volejbolists Arnis Tunte. 

Pieteikšanās skrējienam turpinās! nesamgaismu@inbox.lv

otrdiena, 2012. gada 9. oktobris

Nesam Gaismu!

...no saules jaunā diena aug,
no sirds aug Tava mīlestība...
/K.Skalbe/

Stafetes skrējiens Kārļa Skalbes piemiņai

Godinot izcilā rakstnieka un valstsvīra Kārļa Skalbes piemiņu, 2012.gada 7.novembrī, pasaku meistara 133.dzimšanas dienā, 133 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novada skolu jaunieši dosies stafetes skrējienā no Skalbes mājām "Saulrieti" Vecpiebalgā, līdz Brīvības piemineklim Rīgas sirdī.

133 kilometrus tālajā ceļā līdzi ņemsim "Saulrietu" mājas kamīnā iedegto uguni, lai vakarā tās gaisma atspīdētu Brīvības piemineklī iekaltajā Kārļa Skalbes veltījumā "Tēvzemei un Brīvībai".

Aicinām arī Tevi, ar labām domām pievienoties skrējienam un kādā no posmiem kopā ar Piebalgas jauniešiem nest gaismu, skrējienu veltot Kārļa Skalbes piemiņai un Latvijai.

Plānotais skrējiena maršruts un laika grafiks 2012.gada 7.novembrī:

7:50   Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti"
8:05   Vecpiebalga
8:35   Ineši
10:15 Ērgļi
11:55 Taurupe
12:50 Ķeipene
14:20 Suntaži
16:10 Ropažu pagrieziens
17:30 Līči
18:00 Dreiliņi
18:20 Lubānas/Dārzciema iela
18:40 Krasta/Lāčplēša iela
19:05 Brīvības piemineklis

Skrējiena maršruts Rīgas teritorijā: Lubānas iela - Slāvu iela - Krasta iela - 11.Novembra krastmala - Kaļķu iela - Brīvības piemineklis.

Jau no plkst. 18:30 Brīvības pieminekļa pakājē norisināsies sirsnīgs skrējiena dalībnieku sagaidīšanas pasākums, kas vainagosies ar svinīgu brīdi, godinot Kārļa Skalbes piemiņu.

Iepriekšēja pietiekšanās atsevišķu skrējiena posmu veikšanai, rakstot uz e-pastu nesamgaismu@inbox.lv

Pirmie 50, kuri pieteiksies un noskries kādu no posmiem, saņems piemiņas kreklu ar skrējiena "Nesam Gaismu!" simboliku.

Sekojiet stafetes skrējiena "Nesam Gaismu!" organizēšanas norises jaunumiem šajā blogā, kā arī twitter.com/VivitaLo

Skrējienu organizējam mēs - Biedrība "Piebalgas Attīstībai", sadarbojoties ar Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novada pašvaldību, kā arī Piebalgas muzeju apvienību "Orisāre". 

Tālrunis informācijai - 26547467.

ceturtdiena, 2012. gada 27. septembris

Baltā zelta meklējumi Inešos

Jau trešo gadu septembra vidū mani draugi un draudzenes no studiju laikiem brauc ciemos uz Vecpiebalgu - svinēt rudens iestāšanos, svinēt dzīvi. Dziesmas, dejas, spēles, pirtsprieki un, protams, kāda izzinoša ekspedīcija Piebalgas puses muzejos ir neatņemama mūsu svētku tradīcija. Jo Piebalgā ir, ko redzēt!
Pagājušajā gadā izdzīvojāmies Brīvdabas muzeja 

Šogad devāmies zelta meklējumos. Baltā zelta jeb porcelāna meklējumos. Izrādās, tas ir atrodams tepat, VecPiebalgas novada Inešos.

Piebalgas Porcelāna Fabrika ierīkota bijušajā pienotavas ēkā pašā Inešu centrā, pielāgojot to porcelāna ražošanas vajadzībām. Te saimnieko mākslinieki Zane un Jānis Roņi.

Mūs laipni uzņēma pats Fabrikas saimnieks, Jānis Ronis. Viņš pirms vairākiem gadiem izveidoja Porcelāna muzeju Rīgā, vadīja porcelāna ražošanu Kalnciema ielas darbnīcā, bet pirms 5 gadiem kopā ar ģimeni pārcēlās uz Piebalgu, lai turpmāk veiksmīgi attīstītu savu ražotni te, nu jau ar Piebalgas Porcelāna Fabrikas zīmogu. Ļoti iedvesmojoši.

Mākslinieks dalījās ar mums savā pieredzē, stāstot gan par porcelāna vēsturi, gan parādot, kā top viņa meistardarbi. Porcelāns ir izturīgs, smalks, bet dārgs materiāls, Fabrika to ieved no Anglijas.

Šīs ir ģipša formas, kurās lej porcelāna masu. Kad tā sacietē, tā burtiski pati izlec ārā no formiņas. Ķīmiskie procesi, tā teikt.

Mazie biķerīši pirms apstrādes

Šī, it kā adītā krūzīte, ir Porcelāna fabrikas jaunums. Tās rakstu izadīja māksliniece Zane Rone, un vēlāk, ilgstošu darbību rezultātā, tapa šī raksta nospiedums porcelānā. Smalki un sarežģīti. 



Pa labi - burzītais porcelāns,  vēl neapstrādāts.

Kad esam izglītojušies porcelāna izstrādājumu tapšanā, no fabrikas pārceļamies uz ielas pretējā pusē esošo Vecpiebalgas muižas māju, kurā iekārtota Porcelāna galerija un apgleznošanas darbnīca. Vienmēr, esot Inešos, sajūsminos par gaumīgi atjaunoto muižu un tās estrādi ar parku, kurā jau vairākus gadus pēc kārtas notiek Mazās Kalniņa dienas. 


Galerijā mūs pārsteidz tiešām bagātīga krūzīšu, šķīvju un citu darbiņu kolekcija. Šobrīd aktuālākās ir burzītā porcelāna un "adītās" krūzes. Īpaši skaista man šķita Latvijas mākslinieku apgleznotā šķīvju kolekcija. 

Pēc apstrādes porcelāns kļūst skaisti caurspīdīgs.


 Latvijas mākslinieku apgleznotās krūzes
Lai sarosās porcelāna leļļu kolekcionāri un cienītāji! Šeit var iegādāties visas nepieciešamās ķermeņa "detaļas", lai taptu īsts, neatkārtojams brīnums.
Pāris otu un adatu pieskārieni... un porcelāns atdzīvojas...





Izpētījuši visus smalkumus, ķeramies paši pie darba. Par piemiņu no šīs ekskursijas, katrs apgleznojam savu biķerīti, kuri vēlāk tiks apdedzināti speciālā krāsnī. 

 Manas māsas kaķu - suņu tēma


Mūsu kompānijas mākslas darbiņi

Uz katras krūzītes - īpašais Piebalgas Porcelāna Fabrikas kvalitātes zīmogs.

Promejot, vēl ielūkojamies blakusesošajos muižas pagrabos, kur savākta kara laika munīcija no apkārtējiem Inešu puses mežiem. Dažāda izmēra lādiņi, ložmetēji, šautenes, pistoles un ķiveres... diezgan baisi, ja padomā, ka to visu tiešām kāds savulaik ir licis lietā...
 Aizraujoša saruna ar muzeja gidu

Rudens - īsts, krāšņs, iedvesmojošs rudens Vecpiebalgas muižas parkā ...

Vēlaties iegūt Piebalgas balto zeltu?
Brauciet ciemos, meklējiet, un jūs to noteikti atradīsiet!

P.S. Liels paldies manai māsai Gunitai par lielisko fotoreportāžu.

pirmdiena, 2012. gada 24. septembris

Mans zelts!

Mani draugi - mans kļavu lapu zelts!

Paldies, mīļie, par izcili skaisto, piepildīto Satikšanos. Paldies!

ceturtdiena, 2012. gada 20. septembris

Pašiem savs Tarzāns!

Mūsmāju piekalnītē, pie lielās egles, jau gandrīz gadu mitinās viens varens zellis - Tarzāns. Pašu spēkiem izveidots, tas dāvā satraucošu prieku ikvienam mūsu draugam un ciemiņam. 
Juhū, laižam lejā!!!


otrdiena, 2012. gada 18. septembris

Astoņpadsmitajā - astoņpadsmit?!

Saulains, silts, kļavlapu krāšņs, mazliet rūgteni - pēc asterēm, ugunskuriem smaržojošs, krītošu ābolu un kastaņu paukšķu pavadīts, tāds ir mans ikgadējais 18.septembris. Īsts, skaists, atvasarīgs Rudens, tik ļoti, ļoti mans!
Uzliekam mūziku un priecīgi dziedam līdzi!


Skolas laikos 18.septembris pavadīts kolhoza kartupeļu laukos, "Urrā" mests dažādu lakstu izpušķotā koka kartupeļu kastē, svinīgais mielasts - melniem pirkstiem izlobīti, ugunskurā cepti tupeņi ar līdzpaņemtiem tomātiem un sāli. Un pāri visam - brīnišķā dūmu smarža un nebeidzamā jautrība! Un mājās, kā neatņemama svētku piedeva - notiesāts tradicionālais rudens arbūzs.
                             
Savus pirmos 18 nosvinēju Studiju sākumā. Man tās bija kā atvadas no bērnības, bet visiem kopā - kā retro ballīte 70-to gadu stilā. Jautrības netrūka!
Arī šajās brīvdienās liela daļa būsim kopā, svinot manus astoņpadsmit otro reizi:)

Šodiena bija patiesi lieliska! Mīļš paldies par to manai brīnišķīgajai ģimenei un visiem, visiem sveicējiem!

Jo sevišķi - mammai un tētim. Par to, ka esmu. 

pirmdiena, 2012. gada 17. septembris

Ar narkozi vai bez?

Sēņošanas sezona rit pilnā sparā, tomēr šogad Piebalgas meži nevar lielīties ar milzum lielu un izcilu ražu. Jā, sēnes ir, sēnes Parastās. Bet tas, ko mēs pieredzējām pirms diviem gadiem, šķiet, nekad vairs neatkārtosies. Tādi brīnumi mums bija pirmo reizi mūžā, lai gan zinu, ka daudzviet Kurzemē un Latgalē tāda Baraviku un Kundziņu bagātība ir teju vai ikdiena. 
Par godu šim izcilajam notikumam, pat tapa Māksla.
2010.gada raža
 Māksla nr.2, jau radīta citā nedēļas nogalē.
2010.gada raža
Tas viss, protams, ir ļoti skaisti, bet šodien parakņājos "Dadža" arhīvos un, lūk, kas man šobrīd neliek mieru. :)
Žurnāls "Dadzis", 1975.gads, Nr.17.
Tiekamies mežā! Katrs savā, vēlams:)